Arhīvs

Par Tehnisko palīglīdzekļu rindām

 

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) ir uzmanīgi iepazinusies ar 24.05.2019.  NRC “Vaivari” vadības publiskajiem paziņojumiem par nepieciešamību pēc papildus līdzekļiem valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu vajadzībām un neapšabāmi ir gatava atbalstīt šādus pieprasījumus pēc papildus līdzekļiem arī turpmākajās aktivitātēs. Vienlaikus LRPOA gribētu vērt uzmanību arī uz NRC Vaivari pŗstāves minēto faktu, ka, atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām, tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu saņemšanai pacientus ārstniecības speciālisti nevis nosūta un par to, t.sk. nenosūtīšanu  nesot arī profesionālu atbildību, bet gan izsniedz atzinumu par pacientam nepieciešamo un tad pacients tālāk lemj – pieteikties vai nepieteikties viņam ieteiktā tehniskā palīglīdzekļu pakalpojuma saņemšanai. Kā piemēru šādas sistēmas mazajai efektivitātei varētu minēt, piemēram, ortopēdisko apavu problēmu cukura diabēta pacientiem – Latvijā ir ap 90 000 šādi pacienti, speciāli diabētiskie apavi – stingras zoles, mīksta   virsma, īpašas prasības ūdens necaurlaidībai, kas novērš arī kāju svīšanu u.t.t. būtu vajadzīgi visnaz pusei t.i. ap 40-50 000, bet no valsts puses apmaksāti tiek tikai mazāk par tūkstoti! Holandē, piemēram, sakārtojot adekv’tu oropēdisko apavu izrakstīšanu diabēta slimniekiem gandrīz uz pusi izdevās samazināt tādu diabēta komplikāciju skaitu, kas prasa kāju amputāciju.


Otrkārt, LRPOA regulāri atgādina par neadekvāto individuālo palīglīdzekļu izgatavošanas tarifiem, kas nav mainīti vairķ kā 10 gadus un daudzos gadījumos nesedz kvalitatīva tehniskās ortopēdijas izstrādājuma – ortozes u.tm.l. pašizmaksu.
Treškārt, LRPOA gribētu aicināt par procedūras izmaiņām tehnisko palīglīdzekļu iekļaušanai t.s.  “pozitīvajā sarakstā”, jo tas neliecina par labu un mērķtiecīgu sistēmu, ja iekļaušana notiek tikai reaģējot uz pacientu organizāciju prasībām un ultimātiem, nevies speciālistu profesionālo organizāciju ieteikumiem vai izmantojot šobrīd jau atceltās “deputātu kvotas”.
Līdz ar to LRPOA aicina Labklājības ministriju sadarbībā ar Veselības ministriju un profesionālajām organizācijām, rast risinājumus efektīvai šo pakalpojumu apjomu un kvalitātes uzlabošanai, jo tikai finanšu papildpieprasījumi nevar nodrošināt cilvēku ar funkcionēšanas ierobežojumiem integrēšanos sabiedrībā.



Ar cieņu,
LRPOA ptrezidents,
Prof. Aivars Vētra

Par rehabilitācijas un psihiatrijas speciālistu sadarbību



Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) 28.03.2019. kopā ar Latvijas psihiatru pārstāvjiem organizēja savas biedrības Pavasara konferenci ar tēmu  ”Rehabilitācija psihiatrijā”. Konferencē piedalījās arī veselības ministre Ilze Viņķele, kas plašo rehabilitācijas speciālistu un psihiatru auditoriju iepazīstināja ar aktualitātēm veselības aprūpes organizēšanā – t.sk. par nupat izskanējušajiem desmitgades plāniem slimnīcu pakalpojumu centralizācijā un izaicinājumiem no š.g. 01. aprīļa uzsākot vērienīgo psihiatriskās rehabilitācijas sistēmas veidošanu valdības apstiprinātā Psihiatriskās aprūpes pilnveides plānu ietvaros. Konferencē ar ziņojumiem uzstājās dažādu rehabilitācijas profesiju pārstāvji, kā arī Latvijas psihiatru asociācijas prezidents dr. E.Tērauds un bērnu psihiatrijas vadošais speciālists dr. Ņ. Bezborodovs.


Psihiatriskās rehabilitācijas nodrošināšana konferences laikā  tika aplūkota gan no veselības aprūpes organizatoru, gan psihiatru, gan dažādo rehabilitācijas speciālistu viedokļa. Kā viena no galvenām problēmām tika atzīmēta līdzšinējā mazā profesionālā integrācija starp psihiatriem un rehabilitācijas spciālistiem – ar atsevišķiem izņēmumiem BKUS, Ģintermuižā u.c. Kā vēl viena problēma mūsu nelielajā  valstī  zināmā mērā ir jāuzskata arī Labklājības ministrijas pārraudzītais deinstitucionalizācijas process, kas neapšaubāmi ir vērtējams poitīvi, bet tai pašā laikā maz tiek koordinēts ar psihiatrijas un rehabilitācijas speciālistiem, kuriem ir jānodrošina tālākā institūcijas atstājušo psihiatrisko pacientu medicīniskā aprūpe. Faktiski šis process zināmā mērā norit “paralēli” ambulatorajai veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas sistēmai un tādēl valdības deklarācijā paredzētā Labklājības un Veselības ministriju pārresoru sadarbības īstenošana ir svarīga darbības aktualitāte arī veselības ministrei un Veselības minsitrijas darbiniekiem.


Konference apliecināja, ka rehabilitācijas speciālistus no profesionālā viedokļa nesatrauc darbs ar psihiatriskajiem pacientiem, piedāvājot atblstošas programmas un organizējot jaunas pacientu plūsmas bērniem un pieaugušajiem un ergoterapeitu, fizioterapeitu un mākslu terapeitu asociāciju pārstāvji iepazīstinājā konferences dalībniekus ar praktiskajām iestrādēm šai jomā. Diskusijas parādīja, ka līdz šim psihiatriskais dienests ir maz uzmanības pievērsis iespējām izmantot jauno uzdevumu izpildei esošās medicīniskās rehabilitācijas iestādes, kuru noslogojums valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu grupā esošo Nacionālā veselības dienesta tarifu dēļ bieži vien ir neliels.


Konferences dalībnieki – rehabilitācijas un psihiatrijas speciālisti arī vienojās par nepieciešamību kopā ar Veselības ministriju vienoties par kopīgu darba grupu izveidi Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas t.sk. bērnu un jauniešu versijas principu aktualizēšanas veselības aprūpē, kopīgu metodisku norādījumu izstrādi rehabilitācijas procesa organizēšanai, komandas darba organizēšanu u.tml.



Konferences darbinieki arī diskutēja par nepieciešamām jaunām iniciatīvām rehabilitācijas speciālistu izglītošanas paplašināšanu reģionālajās augstskolās, normatīvo aktu papildināšanu veselības un klīnisko psihologu darbības ārstniecībā juridiskajai precizēšanai un uzklausīja  BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas un slimnīcas Ģintermuiža ziņojumus par praktiskās rehabilitācijas komandas darba organizēšanas pieredzi.



Ar cieņu,
LRPOA prezidents,
Prof. Aivars Vētra
 

 

Pavasara konference "Rehabilitācija psihiatrijā"


Reģistrācija konferencei un dalība: Dalība konferencē LRPOA biedriem, Latvijas Psihiatru asociācijas biedriem, uzaicinātajiem viesiem – bez maksas! Pārējiem interesentiem – 10,00 EUR

Pieteikuma anketa

Lūdzam reģistrēties konferencei līdz 25.03.2019.!

Apmācības kursu "Goal-setting in rehabilitation" 2.daļa

 

Apmācības kursu “Goal-setting in rehabilitation” 2.daļa notiks š.g. 23.martā, no plkst. 9:15-16:00 Rīgas Stradiņa Universitātes Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16. 



2.daļas programma:


9:15-9:45 Registration
9:45 Recap of the previous day: Goal-setting in a nutshell
10:30 Group work: reflections on home-work
11:00 Discussions based on group work
12:00 Lunch
12:45 Are wishes goals, are goals wishes - ethics of goal-setting
14:00 Discussions and closure