Arhīvs

Par Valsts kontroles ziņojumu medicīniskās rehabilitācijas kontekstā


Valsts kontroles norādītās problēmas medicīniskās  rehabilitācijas pakalpojumu organizācijā un finansēšanā rehabilitācijas profesionāļu vidū ir zināmas un dažādos aspektos apspriestas vismaz pēdējo 10- 15 gadu laikā. Kā vienu no šis "daudzgadības"  iemesliem var minēt nevēlēšanos ieklausīties rehabilitācijas profesionāļu viedoklī par nepieciešamību uz rehabilitāciju skatīties plašāk – ne tikai veselības aprūpei tradicionāli ierastajā biomedicīniskajā aspektā, bet plašāk – arī invaliditātes, zaudētu darba un izglītošanās spēju, nepieciešamības pēc sociāliem pakalpojumiem un asistences, kā arī ar invaliditāti saistītu finansiālu pabalstu  un pensiju aspektā, ko kopumā var apzīmēt par biopsihosociālu pieeju. Pēdējos 12 gados Veselības ministrija ir organizējusi divas plašas darba grupas par medicīniskās rehabilitācijas organizācijas un finansēšanas jautājumiem, bet profesionāļu  viedokļi un prasības kā politiski neaktuālas  ir palikušas nesaklausītas.

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) uzskata, ka problēmas cēloņi ir centieni rehabilitācijas jautājumus risināt šauri resoriskā veselības aprūpes sistēmas ietvarā. Nevēlēšanās  atbalstīt to, ka sekmīgas un funkcionēšanas atjaunošanas ziņā kvalitatīvas  ārstniecības t.sk. arī medicīniskās rehabilitācijas “augļus plūc” jau cita resora valsts un pašvaldību sociālās palīdzības dienesti un obligātās sociālās apdrošināšanas  organizētāji, tādejādi samazinot savus izdevumus un paplašinot uz iekļaujošas sabiedrības attīstību vērstu pakalpojumu klāstu, ir līdz šim liedzis rehabilitācijai līdztiesīgi iekļauties veselības aprūpes sistēmā. Latvijā ir likums par invaliditāti, kas skaidri reglamentē valsts un pašvaldību pienākumus zaudētās funkcionēšanas kompensēšanā, bet trūkst likumdošanas par rehabilitāciju, kas sabiedrības interesēs arī noteiktu kārtību un rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir jānodrošina un kas ir jāievēro indivīdam darbspēju zaudējuma un invaliditātes profilaksei. Nav arī sistēma, kas ierobežotu medicīniskās rehabilitācijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nekoordinētu pārklāšanos u.tml.

Līdz ar to LRPOA cer, ka šis Valsts kontroles ziņojums par rehabilitāciju nepaliks risinājumu meklēšanai  tikai veselības aprūpes sistēmas ietvaros, bet būs par pamatu plašāki diskusijai un reformām par rehabilitācijas jautājumiem arī labklājības, izglītības, nodarbinātības u.c. resoros.

Ar cieņu,
LRPOA prezidents,
Prof. Aivars Vētra