Labklājības ministrijas uzdevumā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO izstrādāja Vadlīnijas vides pieejamībai publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai.

     Vadlīnijas izstrādātas, konsultējoties ar cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām - RVNB "Redzi mani", Latvijas Nedzirdīgo savienību, Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, Ekonomikas ministriju, Valsts SIA "Autotransporta direkciju, SM Autoceļu nodaļu, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Būvniecības valsts kontroles biroju.

     Vadlīnijas pieejamas šajā saitē: http://sf.lm.gov.lv/f/files/vienlidzigas_iespejas_2014-2020/pieejamiba_12042018_LM_vadlinijas.pdf

     Sakarā ar iepriekš saņemto ziņu par iespējamo rehabilitācijas profesionāļu un NVD tikšanos attiecībā uz plānoto reformu rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju atlasē to sniegšanai par valsts budžeta līdzekļiem vēl jūnija mēnesī, Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) valde 21.06.2018. iepazinās ar NVD sagatavoto prezentāciju par plānotajām aktivitātēm šajā jomā. LRPOA gribētu pievērst uzmanību vairākiem NVD prezentācijā atspoguļotajiem gaidāmās reformas aspektiem.

Reģionālā rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība

     Ņemot vērā to, ka rehabilitācijas process parasti prasa ilgstošu pacienta, viņa piederīgo un rehabilitācijas profesionāļu sadarbību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši reģionālajiem rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības aspektiem. Ierosinām MK obligātajās prasībās ārstniecības iestādēm attiecībā uz reģionālajām slimnīcām izvirzīt prasību par Rehabilitācijas dienesta izveidošanu tajās, kam ir jānodrošina mobilo rehabilitācijas vienību darbība intensīvās terapijas un citās specializētajās nodaļās, akūto stacionāro (agrīno subakūto) un ambulatoro/stacionāro subakūto, kā arī hroniskiem rehabilitācijas pacientiem paredzētu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana. LRPOA arī ierosina veikt centralizētu akūtajai rehabilitācijai nepieciešamā inventāra iepirkumu. Kaut arī tas it kā tieši neattiecas uz NVD, ir arī paralēli, iesaistot arī IZM, nepieciešamās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir jāplāno īpašs atbalsts funkcionālo speciālistu sagatavošanai Daugavpilī (audiologopēdi un ergoterapeiti) un Liepājā (ergoterapeiti, fizioterapeiti un audiologopēdi).

Rehabilitācijas pakalpojumu iedalījums

     LRPOA valde arī atzīmēja, ka it kā no finansēšanas viedokļa ērtākā NVD piedāvātā rehabilitācijas pakalpojumu sadalīšana ambulatorā un stacionārā rehabilitācijā, mākslīgi sadala atsevišķu pacientu grupu (pēc diagnožu un funkcionēšanas ierobežojumu principa) vienoto rehabilitācijas procesu. Līdz ar to rehabilitācijas pakalpojumus būtu svarīgi iedalīt arī pēc

- Rehabilitācijas etapa – akūtā, subakūtā un hronisku funkcionēšanas ierobežojumu ilgtermiņa rehabilitācija,

- Rehabilitācijas intensitātes  (stundu skaita nedēļā) – zemas, vidējas un augstas intensitātes rehabilitācijas pakalpojumos,

- Rehabilitācijas profesionāļu iesaistes  – muldisciplināri, multiprofesionāli un monoprofesionāli rehabilitācijas pakalpojumi, īpaši izvirzot prasības komandas darba organizēšanai un dokumentēšanai,

- Rehabilitācijas veida – ambulatori  (t.sk. ar pacienta viesnīcu) un stacionāri - ar 24 stundu medicīnas māsu aprūpi sekošanai mainīgam pacienta veselības stāvoklim un funkcionālo speciālistu patstāvīgi pacientam veicamo uzdevumu atbalstu visas dienas garumā;

     Lai nodrošinātu adekvātu pakalpojuma apjomam atbilstošu šo pakalpojumu finansēšanas kārtību, LRPOA ierosina NVD sākotnēji piedāvātās pacientu grupas iedalīt sīkākās valsts apmaksātās programmās, jo, piemēram, faktiski nav lielas atšķirības starp subakūtu amputācijas, lielo locītavu endoprotezēšanas un insulta ar mobilitātes traucējumu sekām pacientu rehabilitācijas organizēšanā – tie būs pārsvarā stacionārā organizējami vidējas intensitātes multiprofesionāli rehabilitācijas pakalpojumi pacientiem ar dažādu grupu slimību izraisītiem līdzīgiem funkcionēšanas traucējumiem. Līdz ar to LRPOA ierosina NVD rehabilitācijas  pakalpojumus iedalīt pēc augstāk minētā principa noteiktām diagnožu grupām atbilstošās valsts apmaksātās rehabilitācijas programmās. Bez tam - LRPOA uzskata, ka nepieciešamība no NVD puses nodrošināt pakalpojumu izmaksām atbilstošus valsts noteiktus tarifus, ir  pašsaprotama pakalpojumu sniedzēju prasība, kuru ignorējot, kvalitatīvi rehabilitācijas pakalpojumi nav iespējami un par kuru nebūtu jāturpina īpašas diskusijas, ierobežota finansējuma gadījumā nosakot valsts prioritātes rehabilitācijas jomā.

Objektīvu funkcionēšanas novērtēšanas instrumentu izmantošana

     LRPOA gribētu lieku reizi gribētu uzsvērt nepieciešamību rehabilitācijas pacientu atlasē un pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā izmantot objektīvus un legāli iegūtus funkcionēšanas novērtēšanas instrumentus, rezultātus izsakot un arhivējot e-veselības sistēmā SFK kategorijās. Īpašu ažiotāžu rehabilitācijas profesionāļu vidū ir radījis priekšlikums par SFK intuitīvu pielietošanu. Nenoliedzot intuīcijas lomu ārstniecībā, tā noteikti nevar būt funkcionēšanas novērtēšanas procesa pamatā -  rehabilitoloģija  ir pietiekoši objektīva un  precīza zinātne, lai mazinātu subjektīvismu rehabilitācijas pacientu atlasē un rehabilitācijas plānu gatavošanā.

     LRPOA noteikti atbalsta FRM ārstu, kuru sagatavošanā SFK un dažādi funkcionēšanas aspekti ieņem salīdzinoši lielāko rezidentūras programmas apjomu, nozīmīgo lomu pacientu atlasē dažādu rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, tomēr vienlaikus uzskata ka jaunajai sistēmai vajadzētu būt arī atvērtai uz citu specialitāšu ārstu iesaisti pacientu atlasē/nosūtīšanā dažādu terapiju un palīgtehnoloģiju saņemšanai- akūtās rehabilitācijas laikā stacionāras ārstēšanas gaitā, kā arī tiešas pieejamības nodrošināšanā dažādiem funkcionālajiem speciālistiem.LRPOA uzskata, ka prasība pacientam nokļūt pie funkcionālā speciālista tikai ar FRM ārsta nosūtījumu nav īsti pamatojama – piemēram, fizikālās terapijas māsu sniegtajiem pakalpojumiem šāda prasība nekad nav izvirzīta un, ņemot vērā FRM ārstu pieejamību reģionos, šāda prasība šobrīd arī nav īsti realizējama. Bez tam – trešo personu apmaksātos funkcionālo speciālistu pakalpojumus sniedzošās ārstniecības iestādes jau šobrīd šādu prasību par obligātu FRM ārsta nosūtījumu pie funkcionālā speciālista var neievērot. LRPOA uzskata, ka ir virkne dažādu klīnisko situāciju ar ārsta uzstādītu diagnozi, kur jāatbalsta pacientu nokļūšana pie funkcionālajiem speciālistiem uz konsultāciju tieši - bez īpaša FRM ārsta nosūtījuma un, nepieciešamības gadījumā, sekojošu funkcionālā speciālista īstenotu rehabilitācijas kursu- līdz 10 epizodēm vienā kursā. Ja funkcionālā speciālista izvirzītie rehabilitācijas mērķi šai kursā netiek sasniegti, pacients obligāti ir nosūtams pie FRM ārsta.

     Attiecībā uz rehabilitācijas procesā iesaistāmajiem funkcionālajiem speciālistiem, LRPOA pastāv uz to, ka valsts apmaksātus monoprofesionālus pakalpojumus ir tiesīgi nodrošināt visu par valsts līdzekļiem apmācīto funkcionālo speciālistu profesiju pārstāvji. Vienlaikus vēršam NVD uzmanību, ka multiprofesionālā rehabilitācijā ir jānodrošina arī veselības un klīnisko psihologu, kā arī sociālo darbinieku un speciālo pedagogu pakalpojumu iekļaušana un apmaksa.

Par plānoto stratēģisko iepirkumu kopumā

     LRPOA uzskata, ka šim iepirkumam ir, pirmkārt, jānodrošina valsts atbalsts  Latvijas un attiecīgo reģionu vajadzībām  pietiekoša multidisciplināra/multiprofesionāla rehabilitācijas pakalpojumu kapacitātes attīstībai visās trīs universitātes un astoņās reģionālajās  slimnīcās, kā arī šai sistēmai atbilstošam multiprofesionālu rehabilitācijas pakalpojumu klāstam  Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari. Ņemot vērā dažādo rehabilitācijas dienestu situāciju, ir jāparedz arī objektīvajai situācijai atbilstošs pārejas periods., kura laikā stratēģiski svarīgajām minētajām ārstniecības iestādēm ir jānodrošina nepieciešamā rehabilitācijas pakalpojumu kapacitāte. Valsts atbalsts ir jāparedz arī dažādu specializēto rehabilitācijas iestāžu attīstībai, ja tās atbilst noteiktām rehabilitācijas programmām izvirzītām prasībām – profesionālie resursi, specializēts aprīkojums, lokalizācija, pacientu viesnīca u.tml. Attiecībā uz bērnu rehabilitāciju šīm reformām ir jāatbalsta aktivitātes, kas ir iekļautas ar MK 056.06.2019. apstiprināto rīkojumu Nr.259 Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018.-2020. gadam.

Ar cieņu

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra

LRPOA Pavasara konference 

Gaidīsim Jūs Dzirciema ielā 16 RSU galvenajā ēkā. Ierašanās no plkst. 13:20. Sākums plkst. 14:00.

Saistībā ar lielo atsaucību tiek mainīta telpa. Norise pārcelta no Hipokrāta auditorijas uz 1. auditoriju!
1. auditorija atrodas turpat blakus, C korpusa pirmajā stāvā.

Informējam, ka elektroniskā reģistrēšanās ir noslēgusies.
Ja kādam vēl būs vēlme pievienoties (kurš vēl nav reģistrējies elektroniski), tad to būs iespējams izdarīt uz vietas, ja auditorijā būs brīvas vietas.

Reģistrēšanās konferencei šeit - https://goo.gl/forms/2jYPikpyVOtFPDIU2 ; dalība konferencē bez maksas.

LRPOA Pavasara konference 27.03.2018. 14:00

Dzirciema iela 16, Hipokrāta auditorija

Reģistrēšanās - https://goo.gl/forms/2jYPikpyVOtFPDIU2

Izvērsta programma vēl sekos.

LRPOA vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai aicina pievērst uzmanību ergoterapeitu izglītību ieguvušo speciālistu deficītam Latvijā, jo tie ir pieprasīti gan rehabilitācijas medicīnas iestādēs, gan tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas sfērā, gan pašvaldībās, bet absolventu skaits joprojām ir neliels, turklāt šo izglītību var iegūt tikai Rīgas Stradiņa universitātē.

Vētra norāda, ka satraukumu rada arī fakts, ka šie speciālisti galvenokārt ir koncentrēti Rīgā un ap Rīgu, kā rezultātā, piemēram, Daugavpilī un Latgalē ergoterapeitu faktiski nav vispār.

Līdz ar to LRPOA aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kontekstā ar aktualitātēm psihiatrijas ārstnieciskās palīdzības kvalitātē, pievērst uzmanību arī rehabilitācijas medicīnas profesionālo resursu sagatavošanas jautājumiem, multiprofesinālas ārstēšanas, rehabilitācijas un aprūpes organizēšanai un šis jomas profesionāļu sagatavošanas reģionalizēšanai Daugavpilī un Liepājā.

Pēc Vētras paustā, LRPOA ir gandarīta, ka Veselības ministrija (VM) un Latvijas Psihiatru asociācija ne tikai rūpējas par psihisko slimību ārstēšanu, bet arī ir pievērsusies šo pacientu rehabilitācijas problēmu risināšanai. "Kaut arī valsts apmaksāto rehabilitācijas medicīnas klāstā ir paredzēts nodrošināt šo pacientu rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu sniegšanu ar psihiatru kā ārstējošo ārstu, realitātē, tostarp slimnīcā "Ainaži" praktisko ārstniecību veica galveno kārt tikai ārsts un medicīnas māsas ar nelielu funkcionālo speciālistu un psihologu iesaistīšanu," norāda rehabilitologs.

Vienlaikus LRPOA uzskata, ka arī psihiatrijas stacionāros būtu jāorganizē šo pacientu medicīniskā aprūpe psihiatriskās rehabilitācijas komandas veidā, proti, ārsts psihiatrs un medicīnas māsas, ergoterapeiti, mākslas terapeiti, fizioterapeiti, audiologopēdi, psihologi, sociālie darbinieki, psihoterapeiti bez ārsta kvalifikācijas un citu profesiju funkcionālie speciālisti. Ārstu un funkcionālo speciālistu līmeņa profesionāļu proporcija varētu tikt plānota līdzīgi kā rehabilitācijas medicīnā, proti, viens pret desmit. Šāda prakse jau ir sākta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Psihiatrijas klīnikā, norāda Vētra.

Avots: LETA

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais "studenta princips" jeb "gan jau būs labi" apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Bažas par sankciju samērīgu piešķiršanu

Informācijas tehnoloģijas (IT) uzņēmumi sadarbībā ar juristiem šo gadu laikā pievērsuši ļoti lielu vērību regulas ieviešanai, taču joprojām tiek gaidīta skaidrība par Regulas piemērošanas noteikumiem, kā arī nacionālajām prasībām, ņemot vērā paaugstināto atbildību un naudas sodu apmēru. Diemžēl šobrīd gan ES, gan nacionālajā līmenī daudzi piemērošanas nosacījumi ir neskaidri. Skaidrība par regulējumu un tā piemērošanu ir priekšnoteikums, lai datu pārziņi un apstrādātāji varētu nodrošināt atbilstību regulas prasībām.

Pamatoti ceram, ka Datu valsts inspekcija (DVI) strādās kā konsultatīva un proaktīva iestāde, kam sods būs pēdējais līdzeklis. No vienas puses, mums, protams, ir cerība, ka DVI strādās godprātīgi un nemetīsies sodīt visus uzņēmējus pirmajā dienā, bet, no otras puses, arī paši saprotam, ka likums ir likums. Turklāt tas visiem bija zināms jau gandrīz divus gadus - tātad - juridiski būs grūti atspēkot nekā nedarīšanu vai likuma ignorēšanu.

Nozaru gatavība atšķiras

Ja telesakaru un finanšu nozarēs jauno regulējumu uztver nopietni un iegulda resursus tā izpētei un sistēmu pielāgošanai, tad veselības nozarē daļa iestāžu joprojām guļ "ziemas miegā". Šajā jomā par datu glabāšanu vēl būs daudz diskusiju, jo būs jāsaskaņo regulas un citas normatīvo aktu prasības.

Liels izaicinājums būs datu dzēšana un noteikumu ievērošana saistībā ar citiem likumiem un regulām, kuras jāņem vērā vienlaikus ar Datu regulu. Piemēram, finanšu sektoram ir saistošas daudzas regulācijas par naudas atmazgāšanu jau tagad, īpaši jaunā maksājumu direktīva, kurā ir ļoti pretrunīgi jautājumi par datu atdošanu trešajām pusēm, kas varētu būt pretrunā ar regulu. Vēl būtu jāsaprot, kad banka varēs izdzēst datus no savām sistēmām, lai, no vienas puses, nesaņemtu sodu no DVI par GDPR, bet, no otras puses, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesodītu par naudas atmazgāšanas likuma vai Maksājumu direktīvas neievērošanu.

Interesanti būs arī tas, vai uzņēmēja civiltiesiskās apdrošināšanas jeb apdrošinātāji nosegs soda naudas, tiesas prasības zaudējumu segšanai tiem uzņēmējiem, kuri izmanīgi būs noslēguši lielus līgumus par savu klientu/darbinieku datu apstrādi ar mikro uzņēmumiem vai citu nelielu SIA, un būs "cietēji" no trešās puses (jeb šī SIA) negodprātīgas rīcības ar datiem.

Ārpakalpojums kā risinājums

Skaidrs, ka regulas ieviešana ir liels izaicinājums, kas mazākajiem uzņēmumiem var prasīt ne tikai finanšu resursus, bet milzīgu laika patēriņu. Tas ir komplekss process, kas sevī ietver jaunu dokumentu un procesu izstrādi, datu aizsardzības speciālista piesaistīšanu, IT un juridisko jautājumu pārzināšanu, praktisku pieredzi personas datu aizsardzībā un informācijas drošībā. Realitātē viens speciālists lielākoties šos nosacījumus nevar izpildīt, tādējādi viens no risinājumiem ir regulas ieviešanas un uzraudzības procesu deleģēt kā ārpakalpojumu, kas sevī ietver juristus, IT un personāla vadības speciālistus vienkopus u.c.

Daudzi IT nozares uzņēmumi piedāvā šādu pakalpojumu - gan praktiskā ieviešanā, gan arī konsultatīvā ziņā. "Datakom" izstrādātā "GDPR in-a-box" risinājumā iekļauts sava veida mākslīgais intelekts, kas automātiski meklē, aizsargā un auditē personas datu atrašanos uzņēmumu sistēmās. Šāds risinājums sniedz nepārtrauktu uzraudzību datiem, kā arī ļauj kontrolēt piekļuvi sensitīviem datiem uzņēmumā. Tāpat ir iespēja IT ārpakalpojuma sniedzējiem nodot atbildību par drošības uzturēšanu GDPR izpratnē. Lai arī līdz regulas ieviešanai palikuši nepilni četri mēneši, ieteiktu sagatavošanās darbus neatstāt uz pēdējo brīdi.

Informāciju sagatavoja Edijs Tanons, SIA "Datakom" Risinājumu direktors

02.02.2018.

Plānotās izmaiņas Invaliditātes likumā nav pietiekamas un viennozīmīgas, tāpēc Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) aicina Labklājības ministriju (LM) kopā ar Veselības ministriju (VM), iesaistot arī citus resorus, pievērsties Likuma par rehabilitāciju izstrādei.

Šādu nostāju aģentūrai LETA pauda LRPOA prezidents Aivars Vētra, kura vadītā apvienība uzskata, ka tikai atsevišķu terminu precizēšana Invaliditātes likumā nav mērķtiecīga, tāpēc svarīgi izstrādāt Likumu par rehabilitāciju, kas risinātu arī personu ar paliekošu invaliditāti, kurām rehabilitācijas process nav devis pietiekamu rezultātu, problēmas.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta komitejas sēdes darba kārtībā tika iekļauts likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", kuru LRPOA izskatīja savā paplašinātā valdes sēdē, piedaloties rehabilitācijas nozares ekspertiem.

LRPOA uzskata, ka piedāvātās izmaiņas likumā kopumā "it kā iekļaujas starptautiskajā izpratnē par cilvēku ar invaliditāti integrācijas nodrošināšanu", bet par atsevišķiem jautājumiem tomēr aicina Invaliditātes likuma grozījuma autorus uz plašāku diskusiju.

Vispirms diskusija nepieciešama jautājumā par termina "Invalīdu lietu" aizstāšanu ar vārdiem "Invaliditātes lietu". Vētra skaidro, ka nosaukuma maiņa ir plašāk aplūkojams jautājums, nevis vienkārša padomes nosaukuma precizēšana. Šis priekšlikums pabeigtu diskusiju par cilvēku ar invaliditāti problēmas risināšanas piederību noteiktam valsts pārvaldes resoram, un šajā gadījumā šī piederība būtu LM.

LRPOA šādām izmaiņām nevar piekrist, jo invaliditātes problēmas nav risināmas tikai stabilizējošu funkcionēšanas traucējumu etapā, jāiesaista veselības, izglītības, ekonomikas un citu ministriju jeb resoru pārstāvji. Tāpat LRPOA uzskata, ka Invaliditātes likuma šī brīža risinājumi invaliditātes ekspertīzes jomā ir tikai tiešās valsts pārvaldes iestādes Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas kompetencē, un tas gan apgrūtina ārstniecības iestādēm un ārstniecības speciālistiem invaliditātes novēršanu ārstniecības laikā, gan formāli mazina VM atbildību par invaliditāti un darba nespēju, kā arī rehabilitācijas medicīnas jautājumu risināšanu, to atstājot ārpus veselības aprūpes prioritātēm.

Vētra norāda, ka līdz šim Latvijā pietrūkusi sakarīga diskusija starp LM un VM, iesaistot rehabilitācijas speciālistus, sākot ar rehabilitācijas vienota procesa likumos mākslīgu sadalīšanu sociālā un medicīniskā rehabilitācijā, beidzot ar VM "ilgtermiņa" iebildumiem Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas izmantošanai rehabilitācijas medicīnas procesa organizēšanai veselības aprūpē.

Pēc Vētras paustā, vienkārša Invalīdu lietu padomes pārdēvēšana, nemainot tās vadības statusu, uzdevumus vai sastāvu, cilvēku ar invaliditāti situāciju nemainīs.

Tāpat LRPOA iebilst tam, ka personas funkcionēšanas ierobežojumu vērtēšanu varētu veikt Valsts komisijas ārsti, kuri nav sertificēti, jo iecerēts vārdu "sertificēts" svītrot.

LRPOA uzskata, ka tādejādi tiek radītas darba vietas, kurās var strādāt dažādu iemeslu dēļ nesertificēti ārsti, piemēram, ārsti, kuri mēģinās strādāt paralēli studijām rezidentūrā, kuri sertifikātu zaudējuši nepraktizējot vai kuriem sertifikāts ir noņemts, proti, visi ārsti, kuri bez sertifikāta par ārstu patstāvīgi strādāt nevar. Līdz ar apšaubāms šādu ekspertu darba statuss un kvalitāte, skaidroja Vētra.

Viņš arī norāda, ka grozījumos noteiktas arī organizācijas, kurām dota pieeja Invaliditātes informācijas sistēmai, bet tajā nav iekļauts Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", kura tehnisko palīglīdzekļu centrs likumā noteiktā kārtībā, līdzīgi kā biedrība "Latvijas Nedzirdīgo savienība" un biedrība "Latvijas Neredzīgo biedrība", nodrošina lielāko valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu daļu Latvijā.

Kaut arī LRPOA ir informēta par LM reformu plāniem tehnisko palīglīdzekļu jomā, apvienība uzskata, ka patlaban ministrijas ierosinājums "Vaivariem" liegt pieeju šai datu bāzei ir tendenciozs un absolūti priekšlaicīgs.

02.02.2018.

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) līdz šim ir uzmanīgi sekojusi publiskajai diskusijai par to ārstniecības personu loka paplašināšanu, kam ir tiesības izrakstīt medikamentu receptes.

LRPOA uzskata, ka šī ārstniecības personu loka paplašināšana, piešķirot šādas tiesības arī medicīnas māsām, nevar tikt vērtēta tikai no aspekta - kā tas atvieglos vai neatvieglos ģimenes un citu ārstu darbu e-veselības IT vidē, bet gan izvērtējot medicīnas māsu koledžas, bakalaura un maģistratūras studiju programmas - kā un cik lielā apmērā medicīnas māsu izglītības procesā tiek mācīta farmakoloģija, farmakodinamika, medikamentozās terapijas izmantošana noteiktu slimību grupu ārstēšanā u.tml. Attiecībā uz funkcionālajiem speciālistiem - fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, audiologopēdiem u.c. LRPOA uzskata, ka Latvijas funkcionālo speciālistu izglītība ir šobrīd nepietiekoša gan recepšu izrakstīšanas tiesību piešķiršanai, gan arī ļoti ierobežota bezrecepšu medikamentu rekomendēšanai. Vienlaikus LRPOA ierosina apsvērt speciāla apmācības kursa izveidošanu attiecībā uz medicīnas māsu un funkcionālo speciālistu tiesībām ieteikt bezrecepšu medikamentus vai izrakstīt medikamentu receptes, kas papildinātu jau iepriekš iegūto medicīnisko izglītību. Apmācības laikā uzmanība tiktu pievērsta arī e-medicīnas portāla lietošanas praktiskajiem aspektiem, lai šīs tehnoloģijas netiktu uztvertas kā traucēklis ierastajā ikdienas praksē.

Sekmīgu šādas apmācības pabeigšanu un attiecīgo tiesību iegūšanu apliecinātu īpašs metodes sertifikāts kas ļautu ieteikt pacientam bezrecepšu medikamentus vai, noteiktu slimību grupu gadījumā - izrakstīt receptes arī atsevišķu recepšu medikamentu iegādei. Metodes sertifikātu ieguvušie funkcionālie speciālisti un medicīnas māsas, ārstējot vai rehabilitējot pacientus varētu arī lemt par atsevišķu medikamentu kā ādas kopšanas līdzekļu izgulējumu profilaksei, sāpes mazinošas tabletes un ziedes u.tml. izmantošanas nepieciešamību lieki nemeklējot ārsta palīdzību.

Ar cieņu,

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra

25.01.2018.