Sakarā ar iepriekš saņemto ziņu par iespējamo rehabilitācijas profesionāļu un NVD tikšanos attiecībā uz plānoto reformu rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju atlasē to sniegšanai par valsts budžeta līdzekļiem vēl jūnija mēnesī, Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) valde 21.06.2018. iepazinās ar NVD sagatavoto prezentāciju par plānotajām aktivitātēm šajā jomā. LRPOA gribētu pievērst uzmanību vairākiem NVD prezentācijā atspoguļotajiem gaidāmās reformas aspektiem.

Reģionālā rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība

     Ņemot vērā to, ka rehabilitācijas process parasti prasa ilgstošu pacienta, viņa piederīgo un rehabilitācijas profesionāļu sadarbību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši reģionālajiem rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības aspektiem. Ierosinām MK obligātajās prasībās ārstniecības iestādēm attiecībā uz reģionālajām slimnīcām izvirzīt prasību par Rehabilitācijas dienesta izveidošanu tajās, kam ir jānodrošina mobilo rehabilitācijas vienību darbība intensīvās terapijas un citās specializētajās nodaļās, akūto stacionāro (agrīno subakūto) un ambulatoro/stacionāro subakūto, kā arī hroniskiem rehabilitācijas pacientiem paredzētu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana. LRPOA arī ierosina veikt centralizētu akūtajai rehabilitācijai nepieciešamā inventāra iepirkumu. Kaut arī tas it kā tieši neattiecas uz NVD, ir arī paralēli, iesaistot arī IZM, nepieciešamās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir jāplāno īpašs atbalsts funkcionālo speciālistu sagatavošanai Daugavpilī (audiologopēdi un ergoterapeiti) un Liepājā (ergoterapeiti, fizioterapeiti un audiologopēdi).

Rehabilitācijas pakalpojumu iedalījums

     LRPOA valde arī atzīmēja, ka it kā no finansēšanas viedokļa ērtākā NVD piedāvātā rehabilitācijas pakalpojumu sadalīšana ambulatorā un stacionārā rehabilitācijā, mākslīgi sadala atsevišķu pacientu grupu (pēc diagnožu un funkcionēšanas ierobežojumu principa) vienoto rehabilitācijas procesu. Līdz ar to rehabilitācijas pakalpojumus būtu svarīgi iedalīt arī pēc

- Rehabilitācijas etapa – akūtā, subakūtā un hronisku funkcionēšanas ierobežojumu ilgtermiņa rehabilitācija,

- Rehabilitācijas intensitātes  (stundu skaita nedēļā) – zemas, vidējas un augstas intensitātes rehabilitācijas pakalpojumos,

- Rehabilitācijas profesionāļu iesaistes  – muldisciplināri, multiprofesionāli un monoprofesionāli rehabilitācijas pakalpojumi, īpaši izvirzot prasības komandas darba organizēšanai un dokumentēšanai,

- Rehabilitācijas veida – ambulatori  (t.sk. ar pacienta viesnīcu) un stacionāri - ar 24 stundu medicīnas māsu aprūpi sekošanai mainīgam pacienta veselības stāvoklim un funkcionālo speciālistu patstāvīgi pacientam veicamo uzdevumu atbalstu visas dienas garumā;

     Lai nodrošinātu adekvātu pakalpojuma apjomam atbilstošu šo pakalpojumu finansēšanas kārtību, LRPOA ierosina NVD sākotnēji piedāvātās pacientu grupas iedalīt sīkākās valsts apmaksātās programmās, jo, piemēram, faktiski nav lielas atšķirības starp subakūtu amputācijas, lielo locītavu endoprotezēšanas un insulta ar mobilitātes traucējumu sekām pacientu rehabilitācijas organizēšanā – tie būs pārsvarā stacionārā organizējami vidējas intensitātes multiprofesionāli rehabilitācijas pakalpojumi pacientiem ar dažādu grupu slimību izraisītiem līdzīgiem funkcionēšanas traucējumiem. Līdz ar to LRPOA ierosina NVD rehabilitācijas  pakalpojumus iedalīt pēc augstāk minētā principa noteiktām diagnožu grupām atbilstošās valsts apmaksātās rehabilitācijas programmās. Bez tam - LRPOA uzskata, ka nepieciešamība no NVD puses nodrošināt pakalpojumu izmaksām atbilstošus valsts noteiktus tarifus, ir  pašsaprotama pakalpojumu sniedzēju prasība, kuru ignorējot, kvalitatīvi rehabilitācijas pakalpojumi nav iespējami un par kuru nebūtu jāturpina īpašas diskusijas, ierobežota finansējuma gadījumā nosakot valsts prioritātes rehabilitācijas jomā.

Objektīvu funkcionēšanas novērtēšanas instrumentu izmantošana

     LRPOA gribētu lieku reizi gribētu uzsvērt nepieciešamību rehabilitācijas pacientu atlasē un pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā izmantot objektīvus un legāli iegūtus funkcionēšanas novērtēšanas instrumentus, rezultātus izsakot un arhivējot e-veselības sistēmā SFK kategorijās. Īpašu ažiotāžu rehabilitācijas profesionāļu vidū ir radījis priekšlikums par SFK intuitīvu pielietošanu. Nenoliedzot intuīcijas lomu ārstniecībā, tā noteikti nevar būt funkcionēšanas novērtēšanas procesa pamatā -  rehabilitoloģija  ir pietiekoši objektīva un  precīza zinātne, lai mazinātu subjektīvismu rehabilitācijas pacientu atlasē un rehabilitācijas plānu gatavošanā.

     LRPOA noteikti atbalsta FRM ārstu, kuru sagatavošanā SFK un dažādi funkcionēšanas aspekti ieņem salīdzinoši lielāko rezidentūras programmas apjomu, nozīmīgo lomu pacientu atlasē dažādu rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, tomēr vienlaikus uzskata ka jaunajai sistēmai vajadzētu būt arī atvērtai uz citu specialitāšu ārstu iesaisti pacientu atlasē/nosūtīšanā dažādu terapiju un palīgtehnoloģiju saņemšanai- akūtās rehabilitācijas laikā stacionāras ārstēšanas gaitā, kā arī tiešas pieejamības nodrošināšanā dažādiem funkcionālajiem speciālistiem.LRPOA uzskata, ka prasība pacientam nokļūt pie funkcionālā speciālista tikai ar FRM ārsta nosūtījumu nav īsti pamatojama – piemēram, fizikālās terapijas māsu sniegtajiem pakalpojumiem šāda prasība nekad nav izvirzīta un, ņemot vērā FRM ārstu pieejamību reģionos, šāda prasība šobrīd arī nav īsti realizējama. Bez tam – trešo personu apmaksātos funkcionālo speciālistu pakalpojumus sniedzošās ārstniecības iestādes jau šobrīd šādu prasību par obligātu FRM ārsta nosūtījumu pie funkcionālā speciālista var neievērot. LRPOA uzskata, ka ir virkne dažādu klīnisko situāciju ar ārsta uzstādītu diagnozi, kur jāatbalsta pacientu nokļūšana pie funkcionālajiem speciālistiem uz konsultāciju tieši - bez īpaša FRM ārsta nosūtījuma un, nepieciešamības gadījumā, sekojošu funkcionālā speciālista īstenotu rehabilitācijas kursu- līdz 10 epizodēm vienā kursā. Ja funkcionālā speciālista izvirzītie rehabilitācijas mērķi šai kursā netiek sasniegti, pacients obligāti ir nosūtams pie FRM ārsta.

     Attiecībā uz rehabilitācijas procesā iesaistāmajiem funkcionālajiem speciālistiem, LRPOA pastāv uz to, ka valsts apmaksātus monoprofesionālus pakalpojumus ir tiesīgi nodrošināt visu par valsts līdzekļiem apmācīto funkcionālo speciālistu profesiju pārstāvji. Vienlaikus vēršam NVD uzmanību, ka multiprofesionālā rehabilitācijā ir jānodrošina arī veselības un klīnisko psihologu, kā arī sociālo darbinieku un speciālo pedagogu pakalpojumu iekļaušana un apmaksa.

Par plānoto stratēģisko iepirkumu kopumā

     LRPOA uzskata, ka šim iepirkumam ir, pirmkārt, jānodrošina valsts atbalsts  Latvijas un attiecīgo reģionu vajadzībām  pietiekoša multidisciplināra/multiprofesionāla rehabilitācijas pakalpojumu kapacitātes attīstībai visās trīs universitātes un astoņās reģionālajās  slimnīcās, kā arī šai sistēmai atbilstošam multiprofesionālu rehabilitācijas pakalpojumu klāstam  Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari. Ņemot vērā dažādo rehabilitācijas dienestu situāciju, ir jāparedz arī objektīvajai situācijai atbilstošs pārejas periods., kura laikā stratēģiski svarīgajām minētajām ārstniecības iestādēm ir jānodrošina nepieciešamā rehabilitācijas pakalpojumu kapacitāte. Valsts atbalsts ir jāparedz arī dažādu specializēto rehabilitācijas iestāžu attīstībai, ja tās atbilst noteiktām rehabilitācijas programmām izvirzītām prasībām – profesionālie resursi, specializēts aprīkojums, lokalizācija, pacientu viesnīca u.tml. Attiecībā uz bērnu rehabilitāciju šīm reformām ir jāatbalsta aktivitātes, kas ir iekļautas ar MK 056.06.2019. apstiprināto rīkojumu Nr.259 Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018.-2020. gadam.

Ar cieņu

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra