Rīga, 3.marts, LETA. Veselības aprūpes finansējums ir valsts drošības un attīstības jautājums, šodien tikšanās lakā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pauda mediķi.
Kā aģentūru LETA informēja mediķu organizācijās, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMA) un Latvijas Vecmāšu asociācija (LVA) šodien tikās ar Levitu, lai pārrunātu veselības nozares aktuālos jautājumus. Tikšanās laikā mediķu profesionālās organizācijas uzsvēra, ka veselības aprūpes finansējums ir valsts drošības un attīstības jautājums.
"Aktuālā situācija pasaulē uzskatāmi apliecina, ka pienācīgas veselības aprūpes nodrošināšana ir ne tikai katras valsts, bet arī globāla atbildība. Mūsdienās mums jābūt spējīgiem atvairīt gan militārus uzbrukumus, gan slimības, tāpēc civilizētas valstis vienlīdz investē gan aizsardzībā, gan veselības aprūpē," tikšanās laikā uzsvēris LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Tikšanās laikā mediķi norādīja, ka viens no valsts uzdevumiem ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa. Ieguldījums sabiedrības veselības aprūpē ir valsts ieguldījums tautsaimniecības un cilvēces attīstībā.

"Tiesības uz veselības aprūpi ir cilvēka tiesības, kas noteiktas Satversmē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Banka un Pasaules Veselības organizācija stingri iesaka valstīm nodrošināt veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem, tos nešķirojot pēc nomaksāto nodokļu apjoma. Vienlīdzība veselības aprūpes saņemšanā ir ieguldījums ne tikai sabiedrības veselības, bet arī valsts demokrātijas stiprināšanā," norādījusi LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Asociāciju pārstāvji arī uzsvēra, ka Latvijas veselības aprūpes kritiskais stāvoklis katru dienu atstāj sekas uz valsts ekonomiku un izaugsmes iespējām nākotnē.

Saskaņā ar 2018.gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā esot dramatisks - ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet speciālista konsultācija - 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija - 345 dienas.

To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā - 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu.
"Neviens Latvijā nezina patieso profesijā māsa strādājošo skaitu, jo esošie ārstniecības personu reģistra dati nav ticami. Māsas Latvijā vismaz desmit gadus ir strādājušas vairāk nekā divas slodzes, saņemot normālā darba laika atalgojumu, kas ir zemākais OECD valstu grupā. Tāpēc daudzas māsas ir bez savas ģimenes. Māsām nav laika privātajai dzīvei, jo viņām tikpat kā nav brīvdienu. Jaunā paaudze nav "ataudzēta", jo ik gadu pensionējas aptuveni 10-12% strādājošo māsu, bet klāt pienāk tikai aptuveni 3%," tikšanās laikā norādījusi LMA prezidente Dita Raiska.

Tikmēr Valsts prezidenta kanceleja aģentūru LETA informēja, ka Levits atzinīgi novērtējis nevalstisko organizāciju aktīvu iesaistīšanos darba grupā, kas vērsta uz veselības sistēmas sakārtošanu.
Levits atzinis, ka veselības nozarei, to sakārtojot, nepieciešams lielāks finansējums, bet tas būs politisks jautājums, kur iegūt līdzekļus, tos sabalansējot ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem. Abas puses bija vienisprātis, ka nodokļu maksājumi ir būtisks veids, kā godprātīgi sabiedrība iesaistās valsts kopējā budžeta veidošanā.

Valsts prezidents piekrita Latvijas Māsu asociācijas vadītājai, ka vislielākais atbalsts šobrīd ir nepieciešams māsām, raugoties uz algu reformu veselības aprūpes sistēmā.
Latvijas Jauno ārstu asociācija tikšanās laikā īpašu uzmanību pievērsa ar rezidentūru saistītajiem jautājumiem, uzsverot, ka maksas rezidentūra kropļo situāciju nozarē, kā dēļ valsts iespējas nodrošināt ar pietiekamu skaitu ārstu nozarēs, kur ir maksas rezidentūra, ir nepietiekamas.

Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Vija Bathena-Krastiņa uzrunāja tematu par vecmāšu lielāku integrāciju primārajā veselībā, uzsverot profilakses nozīmi sabiedrības veselībā un ģimeņu labklājībā. Tam traucē atsevišķas pretrunas normatīvajos aktos.
Levits un Bathena-Krastiņa bija vienisprātis, ka vecmātēm ir liela loma ģimeņu veselībā un no sistēmas, kas paredzētu ciešāku sadarbību starp ģimenes ārstu praksēm un vecmātēm, iegūtu visa sabiedrība.
Tikmēr Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) prezidents Aivars Vētra aģentūru LETA informēja, ka apvienība augsti novērtē Levita rasto iespēju tikties ar mediķu profesionālajām organizācijām un uzklausīt meidķu viedokli un priekšlikumus attiecībā uz valsts finansējumu veselības aprūpei.

Vienlaikus LRPOA pauž nožēlu, ka uz šo tikšanos nav aicinātas rehabilitācijas speciālistus pārstāvošās profesionālās organizācijas, jo bez jau kolēģu minētajām problēmām, LRPOA uztrauc "plaisa" kas pastāv starp ārstniecisko un sociālo pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad pat izārstēta slimība atstāj paliekošas sekas uz pacientiem.
Cerot, ka šāda Valsts prezidenta tikšanās ar mediķu profesionālajām organizācijām nav pēdējā, LRPOA aicina nākamās tikšanās laikā sarunās pieskarties arī šiem sociāli -medicīniskajiem aspektiem un dzirdēt arī kādu Valsts prezidenta viedokli par daudzu gadu gaitā samilzušo veselības aprūpes problēmu risinājuma ceļiem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) šodien prezentēs savus priekšlikumus par pieejamības paplašināšanu akūtas stacionāras rehabilitācijas pakalpojumiem universitāšu un reģionālajās slimnīcās, aģentūrai LETA pavēstīja apvienības prezidents Aivars Vētra.

LRPOA aprēķini rāda, ka kopējais ikgadējais finansējums ieceres ieviešanai būtu aptuveni 12 miljoni eiro. Vētra skaidroja, ka atalgojuma nodrošināšanai visās desmit iesaistītajās slimnīcās būtu vajadzīgi līdz pat 10 miljonu eiro gadā. Vienlaikus būtu nepieciešama arī vienreizēja investīcija rehabilitācijas infrastruktūras uzlabošanai aptuveni divu miljonu apmērā, norādīja LRPOA prezidents. Pēc apvienības paustā, ieceres saīsinās intensīvai ārstēšanai slimnīcā nepieciešamo laiku smagi slimojušiem un traumētiem pacientiem, kā arī mazinās komplikāciju attīstības iespējas, kā rezultātā pacientu iespējas atlabt pilnvērtīgā veidā būs augstākas.

Priekšlikumi ietver jau no nākošā gada šo slimnīcu līgumos ar Nacionālo veselības dienestu paredzēt tiešu stimulējošu apmaksas modeli pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem rehabilitācijas speciālistiem pēc "tāmes finansēšanas principa", lai varētu plānot akūtās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu reanimācijas nodaļās, insulta vienībās un specializēto nodaļu intensīvajās palātās, klāstīja Vētra.

Akūtās rehabilitācijas pakalpojumos ietilptu pakalpojuma nodrošināšana sešas vai septiņas dienas nedēļā ar rehabilitācijas intensitāti no pusstundas līdz trīs stundām dienā. Sakarā ar to, ka šis pakalpojums Latvijā ir jauns, tiek plānots deputātiem arī lūgt rast iespējas vienreizējai investīcijai visām iesaistītajām slimnīcām īpaša aprīkojuma iegādei - reanimācijas gultām ar paaugstinātu aktivitāšu līmeni un vertikalizācijas iespējām, gultā izmantojamiem aktīviem roku un kāju trenažieriem, "klepus mašīnām" un itermitējošas kompresijas iekārtām trombemboliju profilaksei.

Kā liecina LRPOA veiktā universitāšu un reģionālo slimnīcu aptauja, iemesli, kas pašreiz varētu kavēt akūtas stacionāras rehabilitācijas pakalpojumu attīstību ir dažādi, bet ietver speciālistu pieejamību attiecīgajā reģionā, atalgojuma piedāvājumu un rehabilitācijas speciālistu gatavību iesaistīties šādu pakalpojumu sniegšanā, kā arī atbilstoša aprīkojuma trūkumu. Īpašu analīzi prasa slimnīcu kopējā medicīniskā personāla gatavība un attieksme attiecībā uz akūtās stacionārās rehabilitācijas pakalpojumu paplašināšanu, jo rehabilitācija tradicionāli joprojām tiek uzskatīta par pakalpojumu, kas jāuzsāk tikai pēc akūtās ārstēšanas pabeigšanas, uzsvēra Vētra.

Lasīt tālāk ...

Latvijas Nacionālais rehabilitācijas kongress

Rehabilitācijai Latvijā - jau 25!

Cienījamie kolēģi!

Rehabilitācijai Latvijā jau divdesmit pieci!

 “Cilvēkiem, kuri nezina savu vēsturi, nav nākotnes” ir teicis izcilais valstsvīrs V.Čerčils ("The people who do not know their past are not future", W.Churchill, 1949). Kaut arī Latvijas rehabilitācijas vēsture aptver tikai ceturtdaļgadsimtu, tās vēsture arī pasaulē tikai tuvojas savai pirmajai simtgadei. Skaitot medicīnas vēsturi no Senās Ēģiptes tempļu ārstiem, rehabilitācija salīdzinoši ir ļoti jauna un tai viss vēl ir priekšā!

Vai mēs par šiem divdesmit pieciem gadiem esam lepni? Jā - mums ir sava Rehabilitācijas fakultāte universitātē un mums Latvijā ir laba rehabilitācijas speciālistu izglītošanas un rehabilitācijas ārstu specializācijas sistēma, mums ir arī labas un pat ļoti labas visdažādākā mēroga un specializācijas rehabilitācijas iestādes, rehabilitācijas speciālisti ir kļuvuši par atzītiem un gaidītiem kolēģiem neiroloģijas, neiroķirurģijas, ortopēdijas, vertebroloģijas, pediatrijas, pulmonoloģijas, kardioloģijas, ķirurģijas u.c. speciālistu vidū.

Tomēr ne vienmēr nepieciešamie rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami pacientiem, kam tie ir nepieciešami – agrīnu rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju trūkums, pieejamības ierobežojumi reģionos, garas rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kas, faktiski, piedāvā to pašu, ko ārstniecības iestādes, rehabilitāciju neatbalstoša invaliditātes ekspertīzes sistēma u.tml. problēmas. Jo īpaši rūpes prasa multiprofesionālās un multidisciplinārās rehabilitācijas  pakalpojumu sistēmas attīstība un skaidri saprotama šo pakalpojumu saņēmēju atlase.

Rainis pirms nedaudz vairāk kā simts gadiem pauda  ,,Pastāvēs, kas pārvērtīsies”!

Lai visi sanāktu kopā, atskatītos uz paveikto, un, galvenais, censtos vienoties par darāmo nākotnē, Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un tās Rehabilitācijas fakultāti Latvijas rehabilitācijas ārstu biedrību (LRĀB) šā gada septembrī aicina visus rehabilitācija speciālistus septembra vidū  sanākt kopā   uz mūsu Pirmo Latvijas Nacionālo rehabilitācijas kongresu!  

Kongress norisināsies:

2019.gada 19. un 20. septembrī Rīgā,

Rīgas Stradiņa universitātē, Anniņmuižas bulvārī 26a un Dzirciema ielā 16;

Kongresu rīko:

Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Latvijas rehabilitācijas ārstu biedrību (LRĀB), Rīgas Domes Labklājības departamentu;

Kongresa mērķis:

Atskatīties uz 25 gados paveikto praktiskās rehabilitācijas jomā un, balstoties uz jau sasniegto– izveidoto rehabilitācijas speciālistu izglītības sistēmu un dažādo daudzpusīgo rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju profesionālo pieredzi, vienoties par jauna līmeņa vienotas rehabilitācijas sistēmas izveidošanu Latvijā;

Kongresa galvenās tēmas:

- Rehabilitācijas speciālistu izglītošana

- Cilvēka funkcionēšana un tās novērtēšana, SFK un SFK B&J

- Spasticitāte

- Digitāli risinājumi rehabilitācijā

- Rehabilitācija bērniem ar attīstības traucējumiem un retām slimībām

- Rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju pieredze un pakalpojumu attīstība

- Komandas darbs rehabilitācijā

- Rehabilitācija primārās veselības aprūpes ietvaros

- Terapiju nodrošināšana rehabilitācijā

- Palīgtehnoloģijas rehabilitācijā

- Jauna rehabilitācijas sistēma Latvijā u.c.

Kongresā aicināti piedalīties:

Latvijas visu profesiju un specialitāšu rehabilitācijas profesionāļi, sociālā darba darītāji un organizatori, iekļaujošās izglītības speciālisti, studiju programmu akadēmiskais personāls  u.c.  ar rehabilitācijas jomu saistīti speciālisti un interesenti;

Piedaloties kongresā tiek saņemti TIP par divām pilnām tālāk-izglītošanās dienām un papildus TIP  uzstājoties ar mutisku vai stenda referātu!  

Tēzes jāiesūta līdz 26. augustam pa e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Informācija par kongresu – https://www.rsu.lv/pirmais-nacionalais-rehabilitacijas-kongress?fbclid=IwAR27876-m2axd8xGPmwAa0eH5e7liwZUJBg_HqIFifs_xi0ZGx5KBYbqlSA un/vai  This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. , informācija sekos!

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) ir uzmanīgi iepazinusies ar 24.05.2019.  NRC “Vaivari” vadības publiskajiem paziņojumiem par nepieciešamību pēc papildus līdzekļiem valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu vajadzībām un neapšabāmi ir gatava atbalstīt šādus pieprasījumus pēc papildus līdzekļiem arī turpmākajās aktivitātēs. Vienlaikus LRPOA gribētu vērt uzmanību arī uz NRC Vaivari pŗstāves minēto faktu, ka, atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām, tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu saņemšanai pacientus ārstniecības speciālisti nevis nosūta un par to, t.sk. nenosūtīšanu  nesot arī profesionālu atbildību, bet gan izsniedz atzinumu par pacientam nepieciešamo un tad pacients tālāk lemj – pieteikties vai nepieteikties viņam ieteiktā tehniskā palīglīdzekļu pakalpojuma saņemšanai. Kā piemēru šādas sistēmas mazajai efektivitātei varētu minēt, piemēram, ortopēdisko apavu problēmu cukura diabēta pacientiem – Latvijā ir ap 90 000 šādi pacienti, speciāli diabētiskie apavi – stingras zoles, mīksta   virsma, īpašas prasības ūdens necaurlaidībai, kas novērš arī kāju svīšanu u.t.t. būtu vajadzīgi visnaz pusei t.i. ap 40-50 000, bet no valsts puses apmaksāti tiek tikai mazāk par tūkstoti! Holandē, piemēram, sakārtojot adekv’tu oropēdisko apavu izrakstīšanu diabēta slimniekiem gandrīz uz pusi izdevās samazināt tādu diabēta komplikāciju skaitu, kas prasa kāju amputāciju.

Otrkārt, LRPOA regulāri atgādina par neadekvāto individuālo palīglīdzekļu izgatavošanas tarifiem, kas nav mainīti vairķ kā 10 gadus un daudzos gadījumos nesedz kvalitatīva tehniskās ortopēdijas izstrādājuma – ortozes u.tm.l. pašizmaksu.
Treškārt, LRPOA gribētu aicināt par procedūras izmaiņām tehnisko palīglīdzekļu iekļaušanai t.s.  “pozitīvajā sarakstā”, jo tas neliecina par labu un mērķtiecīgu sistēmu, ja iekļaušana notiek tikai reaģējot uz pacientu organizāciju prasībām un ultimātiem, nevies speciālistu profesionālo organizāciju ieteikumiem vai izmantojot šobrīd jau atceltās “deputātu kvotas”.
Līdz ar to LRPOA aicina Labklājības ministriju sadarbībā ar Veselības ministriju un profesionālajām organizācijām, rast risinājumus efektīvai šo pakalpojumu apjomu un kvalitātes uzlabošanai, jo tikai finanšu papildpieprasījumi nevar nodrošināt cilvēku ar funkcionēšanas ierobežojumiem integrēšanos sabiedrībā.

Ar cieņu,
LRPOA ptrezidents,
Prof. Aivars Vētra

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) 28.03.2019. kopā ar Latvijas psihiatru pārstāvjiem organizēja savas biedrības Pavasara konferenci ar tēmu  ”Rehabilitācija psihiatrijā”. Konferencē piedalījās arī veselības ministre Ilze Viņķele, kas plašo rehabilitācijas speciālistu un psihiatru auditoriju iepazīstināja ar aktualitātēm veselības aprūpes organizēšanā – t.sk. par nupat izskanējušajiem desmitgades plāniem slimnīcu pakalpojumu centralizācijā un izaicinājumiem no š.g. 01. aprīļa uzsākot vērienīgo psihiatriskās rehabilitācijas sistēmas veidošanu valdības apstiprinātā Psihiatriskās aprūpes pilnveides plānu ietvaros. Konferencē ar ziņojumiem uzstājās dažādu rehabilitācijas profesiju pārstāvji, kā arī Latvijas psihiatru asociācijas prezidents dr. E.Tērauds un bērnu psihiatrijas vadošais speciālists dr. Ņ. Bezborodovs.


Psihiatriskās rehabilitācijas nodrošināšana konferences laikā  tika aplūkota gan no veselības aprūpes organizatoru, gan psihiatru, gan dažādo rehabilitācijas speciālistu viedokļa. Kā viena no galvenām problēmām tika atzīmēta līdzšinējā mazā profesionālā integrācija starp psihiatriem un rehabilitācijas spciālistiem – ar atsevišķiem izņēmumiem BKUS, Ģintermuižā u.c. Kā vēl viena problēma mūsu nelielajā  valstī  zināmā mērā ir jāuzskata arī Labklājības ministrijas pārraudzītais deinstitucionalizācijas process, kas neapšaubāmi ir vērtējams poitīvi, bet tai pašā laikā maz tiek koordinēts ar psihiatrijas un rehabilitācijas speciālistiem, kuriem ir jānodrošina tālākā institūcijas atstājušo psihiatrisko pacientu medicīniskā aprūpe. Faktiski šis process zināmā mērā norit “paralēli” ambulatorajai veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas sistēmai un tādēl valdības deklarācijā paredzētā Labklājības un Veselības ministriju pārresoru sadarbības īstenošana ir svarīga darbības aktualitāte arī veselības ministrei un Veselības minsitrijas darbiniekiem.

Konference apliecināja, ka rehabilitācijas speciālistus no profesionālā viedokļa nesatrauc darbs ar psihiatriskajiem pacientiem, piedāvājot atblstošas programmas un organizējot jaunas pacientu plūsmas bērniem un pieaugušajiem un ergoterapeitu, fizioterapeitu un mākslu terapeitu asociāciju pārstāvji iepazīstinājā konferences dalībniekus ar praktiskajām iestrādēm šai jomā. Diskusijas parādīja, ka līdz šim psihiatriskais dienests ir maz uzmanības pievērsis iespējām izmantot jauno uzdevumu izpildei esošās medicīniskās rehabilitācijas iestādes, kuru noslogojums valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu grupā esošo Nacionālā veselības dienesta tarifu dēļ bieži vien ir neliels.

Konferences dalībnieki – rehabilitācijas un psihiatrijas speciālisti arī vienojās par nepieciešamību kopā ar Veselības ministriju vienoties par kopīgu darba grupu izveidi Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas t.sk. bērnu un jauniešu versijas principu aktualizēšanas veselības aprūpē, kopīgu metodisku norādījumu izstrādi rehabilitācijas procesa organizēšanai, komandas darba organizēšanu u.tml.

Konferences darbinieki arī diskutēja par nepieciešamām jaunām iniciatīvām rehabilitācijas speciālistu izglītošanas paplašināšanu reģionālajās augstskolās, normatīvo aktu papildināšanu veselības un klīnisko psihologu darbības ārstniecībā juridiskajai precizēšanai un uzklausīja  BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas un slimnīcas Ģintermuiža ziņojumus par praktiskās rehabilitācijas komandas darba organizēšanas pieredzi.

Ar cieņu,
LRPOA prezidents,
Prof. Aivars Vētra
 

Reģistrācija konferencei un dalība: Dalība konferencē LRPOA biedriem, Latvijas Psihiatru asociācijas biedriem, uzaicinātajiem viesiem – bez maksas! Pārējiem interesentiem – 10,00 EUR

Pieteikuma anketa

Lūdzam reģistrēties konferencei līdz 25.03.2019.!

Apmācības kursu “Goal-setting in rehabilitation” 2.daļa notiks š.g. 23.martā, no plkst. 9:15-16:00 Rīgas Stradiņa Universitātes Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16. 

2.daļas programma:

9:15-9:45 Registration
9:45 Recap of the previous day: Goal-setting in a nutshell
10:30 Group work: reflections on home-work
11:00 Discussions based on group work
12:00 Lunch
12:45 Are wishes goals, are goals wishes - ethics of goal-setting
14:00 Discussions and closure

Cienījamie kolēģi –  speciālisti rehabilitācijā un psihiatrijā!
 
Š.g. 28.martā no plkst. 15.oo līdz 18.oo (reģistrācija no 14.3o) MITC telpās notiks Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) pavasara konference  un pēc tās-  gadskārtējā LRPOA Biedru sapulce.

LRPOA savā tradicionālajā Pavasara konferencē pēdējā marta ceturtdienā šogad ir pievērsusies visādā – gan profesionālā, gan sabiedrības, gan speciālistu izglītības jomu ziņā aktuālai tēmai –  Rehabilitācija psihiatrijā

Konferencē plānojam uzklausīt un diskutēt ar:

- Veselības ministri Ilzi Viņķeli;

-Psihiatrijas jomas pārstāvjiem – dr. E.Tērauds, dr.Ņ.Bezborodovs, dr.Smilga, dr.Pūce u.c. par viņu pieredzi un uzdevumiem rehabilitācijas speciālistiem organizējot rehabilitācijas pakalpojumus dažāda vecuma un diagnožu grupu psihiatriskajiem pacientiem, 

- Rehabilitācijas speciālistu profesiju pārstāvjiem par viņu pieredzi iesaistoties rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā psihiatriskajiem pacientiem, vērtējumu par pacientu atlasi un nosūtīšanu rehabilitācijai, kā arī līdzdiploma apmācības pietiekamību darbam ar šiem pacientiem, 

- Par aktualitātēm tālākizglītības jomā Veselības ministrijas īstenotā projekta (ESF projekts Nr.9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana") ietvaros, projekta vadītāja Elīna Vilcāne;

- Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem par tālākajām iecerēm rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā psihiatrijas profila pacientiem Latvijā.

Konferencē plānojam arī uzklausīt jaunumus depresijas u.c. rehabilitācijas procesus ietekmējošu problēmu risināšanā!
Detalizēta programma drīzumā.

Konferencē aicināti piedalīties gan rehabilitācijas, gan psihiatrijas jomas speciālisti. 

Dalībnieki saņems TIP atbilstoši Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Ārstniecības profesionālo organizāciju savienības savas profesijas sertifikācijas iestāžu noteikumiem!

Pieteikuma anketa - https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScnShf8iMlefiDrf1Zyw-YLYliZgkVDPUUyaimRC4baVxHNWQ/viewform

Lūdzam reģistrēties konferencei līdz 25.03.2019.!
 

Ar cieņu,
LRPOA prezidents
Prof. Aivars Vētra

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA), protams, atbalsta jebkuras aktivitātes veselības aprūpes jomā, kas ir saistītas ar pieejamības un kvalitātes paaugstināšanu ārstnieciskiem pakalpojumiem Latvijā. Mēs pievienojamies arī pacientu organizāciju un onkoloģijas profesionāļu vēlmei nepieļaut sasniegtās kvalitātes un apjomu kritumus onkoloģijas nozarē, tomēr mūs satrauc , ka diskusijā Saeimas Sociālo un darblietu komisijā (SDLK) attiecībā uz onkoloģijas ārstēšanu,  Latvijai “tradicionāli” netiek skarta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības problēmas -  arī šodien Saeimas SDLK  diskusija pamatā ir par diagnostiku un medikamentozo ārstēšanu, kā arī ārstniecības psihosociāliem atbalsta pasākumiem. LRPOA vēlas atgādināt, ka akūtajiem un subakūtajiem slimnīcās sniedzamajiem medicīniskās rehabilitācijas  pakalpojumiem, kas ir pamats tālākās rehabilitācijas nodrošināšanai t.sk. arī psihosociālajai rehabilitācijai vēlākos etapos, īpašs finansējums no Nacionālā veselības dienesta nav paredzēts un šo pakalpojumu apmaksas finanšu avoti tiek meklēti slimnīcu kopējā budžetā, kas ir krasi nepietiekoši.

Valdības deklarācija paredz vienotas pārresoru rehabilitācijas sistēmas izveidi Veselības, Labklājības u.c. ministriju sistēmā, kas nav viena gada uzdevums pat ja šādas sistēmas izveidē iesaistīsies visi valsts un pašvaldību resori un dienesti. Tādēļ LRPOA ļoti cer, ka Veselības ministrija, gatavojot prioritāro uzdevumu plānu t.sk veselības aprūpes budžeta izmantošanu šajā gadā, tajā iekļaus arī pacientiem tik ļoti svarīgo savlaicīgas un pietiekoša apjoma rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošinājumu jau slimību ārstēšanas akūtajā etapā.

Ar cieņu,
LRPOA prezidents,
Prof. Aivars Vētra

Valsts kontroles norādītās problēmas medicīniskās  rehabilitācijas pakalpojumu organizācijā un finansēšanā rehabilitācijas profesionāļu vidū ir zināmas un dažādos aspektos apspriestas vismaz pēdējo 10- 15 gadu laikā. Kā vienu no šis "daudzgadības"  iemesliem var minēt nevēlēšanos ieklausīties rehabilitācijas profesionāļu viedoklī par nepieciešamību uz rehabilitāciju skatīties plašāk – ne tikai veselības aprūpei tradicionāli ierastajā biomedicīniskajā aspektā, bet plašāk – arī invaliditātes, zaudētu darba un izglītošanās spēju, nepieciešamības pēc sociāliem pakalpojumiem un asistences, kā arī ar invaliditāti saistītu finansiālu pabalstu  un pensiju aspektā, ko kopumā var apzīmēt par biopsihosociālu pieeju. Pēdējos 12 gados Veselības ministrija ir organizējusi divas plašas darba grupas par medicīniskās rehabilitācijas organizācijas un finansēšanas jautājumiem, bet profesionāļu  viedokļi un prasības kā politiski neaktuālas  ir palikušas nesaklausītas.

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) uzskata, ka problēmas cēloņi ir centieni rehabilitācijas jautājumus risināt šauri resoriskā veselības aprūpes sistēmas ietvarā. Nevēlēšanās  atbalstīt to, ka sekmīgas un funkcionēšanas atjaunošanas ziņā kvalitatīvas  ārstniecības t.sk. arī medicīniskās rehabilitācijas “augļus plūc” jau cita resora valsts un pašvaldību sociālās palīdzības dienesti un obligātās sociālās apdrošināšanas  organizētāji, tādejādi samazinot savus izdevumus un paplašinot uz iekļaujošas sabiedrības attīstību vērstu pakalpojumu klāstu, ir līdz šim liedzis rehabilitācijai līdztiesīgi iekļauties veselības aprūpes sistēmā. Latvijā ir likums par invaliditāti, kas skaidri reglamentē valsts un pašvaldību pienākumus zaudētās funkcionēšanas kompensēšanā, bet trūkst likumdošanas par rehabilitāciju, kas sabiedrības interesēs arī noteiktu kārtību un rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir jānodrošina un kas ir jāievēro indivīdam darbspēju zaudējuma un invaliditātes profilaksei. Nav arī sistēma, kas ierobežotu medicīniskās rehabilitācijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nekoordinētu pārklāšanos u.tml.

Līdz ar to LRPOA cer, ka šis Valsts kontroles ziņojums par rehabilitāciju nepaliks risinājumu meklēšanai  tikai veselības aprūpes sistēmas ietvaros, bet būs par pamatu plašāki diskusijai un reformām par rehabilitācijas jautājumiem arī labklājības, izglītības, nodarbinātības u.c. resoros.

Ar cieņu,
LRPOA prezidents,
Prof. Aivars Vētra