13.oktobrī Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) un veselības ministre Anda Čakša parakstīja sadarbības memorandu, vienojoties par tālāku sadarbību jomās, kas skar rehabilitāciju, tai skaitā, rehabilitācijas medicīnu un arodrehabilitāciju, ārstniecību, paliatīvo aprūpi, invaliditātes un darbnespējas ekspertīzi u.c. ar jomu saistītos profesionālos jautājumus.

Memorands paredz abu pušu sadarbību rehabilitācijas jomas saistīto normatīvo aktu izstrādē, savstarpēju ar rehabilitācijas jomu saistītu problēmu risināšanu, kā arī regulāru informācijas apriti par jomas aktualitātēm un paredzētajiem pasākumiem. 

Foto no Veselības ministrijas publicitātes materiāliem.

Tālāk pievienots Sadarbības memorands:

LRPOA  ģenerālsekr.

14.10.2017.

Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) 24.08.2017. pārrunāja iecerētā Veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrādes gaitu un cer, ka Veselības ministrijai (VM) kopā ar saviem sociālajiem sadarbības partneriem izdosies atrast savstarpēju izpratni, apstiprināšanai valdībā un nodošanai Saeimā tālākai tā izskatīšanai Sociālo un darba lietu komitejā, jo līdzšinējā likuma izstrādes gaita ir parādījusi ļoti lielu viedokļu dažādību.

LRPOA ir gatava atbalstīt visus likumdošanas reformas priekšlikumu veselības aprūpes finansēšanā, kas veicinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, bet uzskata, ka dziļas profesionālo resursu krīzes apstākļos, daudz svarīgāks uzdevums par sasteigtu reformu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas finansēšanā, izstrādājot šo Veselības aprūpes finansēšanas likumu, ir vispirms panākt pietiekošu līdzekļu apjomu veselībai kopējā valsts budžetā 2018. – 2020.  gadu periodā atbilstoši Likumam par valsts budžetu. Atalgojuma apjoma palielināšana valsts medicīnā strādājošajiem t.sk. rehabilitācijā atbilstoši reālajai situācijai ārstniecības darba tirgū ir neatliekams pasākums, jo mediķu aizplūšana uz privāto sektoru draud ar nenovēršamu pieejamības mazināšanos veselības aprūpes pakalpojumiem. LRPOA arī ierosina ārstniecībā atteikties no atalgojuma slodžu principa un pāriet uz stundas samaksas principu – ne tikai valsts ārstniecības iestādēs, bet arī privātajās, kur salīdzinoši labākais atalgojums ne reti tiek nodrošināts ar ļoti garām darba stundām un pārmērīgi lielu darba intensitāti.

LRPOA arī uzskata, ka atsevišķas neatliekamas izmaiņas ārstniecības procesu regulēšanā – minimālais veselības aprūpes pakalpojumu „pozitīvā groza”, rehabilitācijas pakalpojumu apjoms, pašvaldībām deleģētās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas detalizācija, akūtās rehabilitācijas loma neatliekamajā palīdzībā u.tml., ir veicamas ar izmaiņām esošajā Ārstniecības likumā.

Ar cieņu,

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra

25.08.2017.

Šodien, 21.jūlijā, plkst.13 Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" tiksies, lai pārrunātu problēmas rehabilitācijas jomā.

"Sustento" pārstāve Irīna Meļņika skaidro, ka tikšanās laikā paredzēts pārrunāt jautājumus, kas skar gan rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību pacientiem, gan rehabilitācijas profesionāļu iespējas šo pakalpojumus organizēšanā.

Meļņika skaidroja, ka, nepārtraukti diskutējot par ierobežoto veselības aprūpes budžetu Latvijā, praktiski nekad netiek minēta vēl viena ne mazāk svarīga joma - rehabilitācija. "Neieguldot tajā atbilstošus līdzekļus, bieži par nelietderīgi izmantotu varam uzskatīt arī to naudu, kas tērēta veselības aprūpei. Bez tālākas rehabilitācijas ārstniecībā sasniegtie rezultāti nav ilglaicīgi," skaidroja Meļņika.

Tāpat viņa skaidroja, ka [ēdējā pusgada diskusijas valdības un veselības aprūpes profesionāļu vidū ir skaidri apliecinājušas milzīgo veselības aprūpes budžeta deficītu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Tas pārsniedzot visu pašreizējā valsts veselības budžeta kopējo apjomu, pat saglabājot neadekvāti zemu veselības aprūpes darbinieku atalgojuma līmeni. Līdz ar to neizbēgams diskusijas turpinājums par ierobežotā valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojumu groza saturu un rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu pieejamību šajā grozā. 

Meļņika norādīja, ka saistībā ar nodomu saistīt veselības aprūpes pieejamību ar nodokļu nomaksu, ir aktualizēta divu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu grozu tēma un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu apjoms šajos grozos. Veselības ministre Anda Čakša Veselības ministrijas (VM) galveno speciālistu sanāksmē deklarēja, ka ierobežotais grozs nodrošinās tikai ģimenes ārsta pieejamību, neatliekamo palīdzību un vēl dažus pakalpojumus. Savukārt neatliekamā palīdzība VM izpratnē aprobežojas tikai ar "dzīvības izglābšanu" līdz veselības stāvokļa stabilizēšanai, tāpēc rehabilitācijas pakalpojumus tas neiekļauj, traktējot tos kā nākošo etapu pēc akūtās ārstēšanas, atzina "Sustento" pārstāve.

Pēc viņas paustā, tajā pašā laikā Labklājības ministrija (LM) savos invaliditātes reformas plānos paredz, ka medicīniskā rehabilitācija ir priekšnosacījums darbspēju saglabāšanai un invaliditātes riska novēršanai, vienlaikus norādot, ka sociālā budžeta izmantošana šo pakalpojumu finansēšanai ir maz iespējama. Līdz ar to "Sustenot" uzskata, ka svarīgi kopīgi ar pacientu organizācijām pamatot valsts apmaksātos rehabilitācijas medicīnas pakalpojumus kā neatņemamu veselības aprūpes daļu gan akūto, gan hronisko pacientu ārstēšanā un nepieļaut tā saukto "zobārstniecības modeļa" rašanos arī rehabilitācijā.

"Sustento" norāda, ka tikai sadarbībā starp nozares profesionāļiem un hronisko pacientu intereses pastāvošajām organizācijām iespējams rast visām pusēm visērtāko risinājumu, ko ieteikt valdības turpmākajā darbībā

LETA, 21.07.2017.

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) uzskata, ka veselības aprūpes nepietiekošā finansējuma radītā lielākā problēma ir nepietiekošais ārstniecībā iesaistīto – ārstu, funkcionālo speciālistu u.c. atalgojums. Nenoliedzami – ir daudz citas pat neatliekamas veselības aprūpes vajadzības, bet, augsti kvalificētu speciālistu „aiziešana privātajā sektorā” vai medicīnas pamešana vispār, ir vislielākais drauds valsts apmaksātas  veselības aprūpes pieejamībai mūsu valstī. Piemēram, rehabilitācijas medicīnā ambulatoro pakalpojumu- konsultācijas vai vienas terapijas tarifs, kas ir ap astoņiem eiro un mazāk, šobrīd nenosedz pat ārsta vai funkcionālā speciālista algu, nerunājot par rehabilitācijas iestādes uzturēšanas izdevumiem. Tai pašā laikā rehabilitācijas medicīnas nonākšana maksas pakalpojumu kategorijā šiem pakalpojumiem Latvijā draud ar būtiskiem pieejamības ierobežojumiem mazāk maksātspējīgajiem pacientiem.

Vēl vairāk - LRPOA arī satrauc neskaidrība par rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu iekļaušanu vai neiekļaušanu nodokļu nemaksātajiem domātajā „minimālajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā”, kas ir saistīta ar šo pakalpojumu liegšanu, aprobežojoties tikai ar dzīvības glābšanu slimības gadījumā. Insulta pacientam, kas ir iekļauts „nodokļu nemaksātāja” kategorijā, šāds risinājums, ka rehabilitācija ir tikai maksas pakalpojums, neskatoties uz zemajiem tarifiem, noteikti draud ar neizbēgamu invaliditāti. Tā kā Labklājības ministrija, atšķirībā no Veselības ministrijas (VM), nekādus līdzīgus pakalpojumus ierobežojumu pasākumus attiecībā uz nodokļu nemaksātājiem neplāno, šāds pacients daudzus gadus bez ierobežojumiem kā invalīds saņems valsts un pašvaldības sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kas tiks apmaksāti no citu cilvēku nomaksātajiem nodokļiem. Tomēr, izvērtējot visus apstākļus, rehabilitācijas speciālistu atalgojums šobrīd ir LRPOA lielākā prioritāte.

Līdz ar to, LRPOA aicina Veselības aprūpes stratēģisko padomi 13.07.2017. savus lēmumus balstīt uz visas nozares kopējām interesēm un kā prioritāti izvirzīt atalgojuma palielināšanu visiem veselības aprūpes speciālistiem.

Ar cieņu,

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra

12.07.2017.

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) ar dalītām jūtām seko diskusijai ap finansējuma avotu „meklējumiem” pilnvērtīgas valsts apmaksātas veselības aprūpes nodrošināšanai Latvijā, jo no nozares profesionāļu puses ir skaidrs, ka, pastāvot esošajai situācijai, iedzīvotāju pieprasītos rehabilitācijas medicīnas pakalpojumus nozare līdzīgi kā zobārstniecībā aizvien vairāk sniegs pacientu pašu apmaksāto pakalpojumu grupā, kur pakalpojumu cena atbilst gan adekvāta atalgojuma maksāšanai speciālistiem, gan nepieciešamā līmeņa tehnoloģiju iegādei. Rehabilitācijas nozares speciālistu iesaistīšanās protestos par neapmaksātā virsstundu darba pārtraukšanu medicīnā prognozējami varētu notikt tikai solidarizēšanās ietvaros ar pārējiem medicīnas speciālistiem.

No otras puses – pacientu atlases kritērijiem pievienojot arī viņu maksātspēju par rehabilitācijas medicīnas pakalpojumiem -  jo sevišķi gadījumos, kad ir nepieciešama dārga multiprofesionāla rehabilitācija – funkcionāli smago insulta, onkoloģisko, spinālo, cerebrālās triekas u.tml. pacientu gadījumā, valstī neizbēgami pieaugs personu skaits ar invaliditāti un nepārejošu darba nespēju, kuru pietiekoša dzīves līmeņa nodrošināšanas izmaksas gulsies arī uz valsts sociālā budžeta izmantošanu.

Veselības ministrijas (VM) Latvijas veselības aprūpes koncepcija šim periodam galveno uzmanību pievērš tikai izārstējamu slimību mirstības rādītāju samazināšanās statistiskajiem rādītājiem un ārstniecības procesu plāno attīstīt galvenokārt veselības veicināšanas (profilakses), diagnostikas un ārstēšanas ietvaros, bet rehabilitācija un medicīniskā aprūpe, kas nepieciešama apārstētajiem un izārstētajiem, bet funkcionāli ierobežotajiem pacientiem, nav šī perioda VM prioritāšu skaitā.

Līdz ar to- pat ja veselības nozares finansēšanas avoti kopumā „tiks atrasti”, LRPOA ir satraukta, ka šis finansējums galvenokārt tiks novirzīts diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumiem, bet rehabilitācijas medicīna kā ārstniecības, sociālās palīdzības, pašvaldību un sociālās apdrošināšanas starpresoru vidē strādājoša nozare, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt personu ar ierobežotu funkcionēšanu integrēšanu sabiedrībā, paliks ārpus VM atbalstītajām prioritātēm.

Sakarā ar to LRPOA turpina aicināt valdību

1)   Nopietni izvērtēt finanšu ministres piedāvājumu veselības aprūpes sistēmas finansēšanai novirzīt zināmu daļu no iedzīvotāju sociālo iemaksu līdzekļiem un šī sociālā budžeta izmantošanas ietvaros iezīmēt šādas prioritātes:

-      Darbspējīgā vecuma pacientu rehabilitācija, kuras mērķis ir zaudētu vai ierobežotu darbaspēju atjaunošana un algotas darba vietas saglabāšana,

-      Bērnu rehabilitācija ar mērķi mazināt sociālā budžeta līdzekļu nepieciešamību nākotnē bērniem sasniedzot darbspējīgo vecumu;

2)   Nodokļu reformas ietvaros pašvaldību atbildības ietvaros neaizmirst ievērtēt to uzdevumus īslaicīgās medicīniskās aprūpes nodrošināšanai saviem iedzīvotājiem;

Ar cieņu,

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra

17.05.2017.

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) ir satraukta par valsts iecerēto stratēģisko redzējumu cilvēku ar ierobežotu funkcionēšanu  problēmu risinājumos un viņiem nepieciešamo rehabilitācijas pakalpojumu organizēšanā un finansēšanā, jo  šobrīd, kad valdība ir sākusi dalīties ar sabiedrību informācijā par saviem plāniem attiecībā uz veselības aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem un iezīmējas perspektīvas vispārējās izglītības organizēšanā funkcionāli ierobežotiem jauniešiem, LRPOA ir spiesta konstatēt, ka attiecībā uz rehabilitāciju kā visaptverošu pasākumu kompleksu cilvēku ar veselības traucējumu radītas invaliditātes mazināšanā un darbspēju veicināšanā, valdības attieksme ir vairāk kā piesardzīga un resoriski neglābjami sašķelta starp Veselības ministriju (VM), Labklājības ministriju (LM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). 

Arī šobrīd plaši apspriestā valsts nodokļu reforma, kas būtiski maina valsts budžeta veidošanās mehānismu, reformas rezultāti attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanas modeli nav  skaidri un iepriekšējā mūsu pieredze liecina, ka nav izslēgts, ka kā parasti -vismazākā uzmanība no veselības aprūpes sistēmas puses tiks pievērsta tādai jomai kā rehabilitācija, kur iespējamos VM pakalpojumu organizācijas un finansēšanas reformas veiksmju augļus “plūks” LM, Ekonomikas ministrija (EM) u.c. valsts pārvaldes un sabiedriskās struktūras. LRPOA uzskata, ka sociālās drošības veicināšanai šai nodokļu reformas laikā būtu ļoti svarīgi skaidri iezīmēt īpašu veselības aprūpes valsts finansējumu, kas ir paredzēts pacientu rehabilitāciju t.sk. darbspēju saglabāšanai un atjaunošanai slimības gadījumā, kā arī  noteikt pašvaldību atbildību īslaicīgās medicīniskās aprūpes organizēšanā un finansēšanā saviem iedzīvotājiem, kuru funkcionēšanas ir ierobežota, bet  kuru veselības traucējumi uz laiku neļauj uzsākt aktīvus rehabilitācijas pasākumus.

LRPOA atgādina, ka kopš 19.g.s. beigām, kad tika uzskatīts, ka cilvēks ar slimības raisītām funkcionēšanas problēmām “tik  un tā ilgs dzīvotājs un strādātājs nebūs” un sabiedrības uzdevums it pēc iespējās racionālā un šo cilvēku dzīvi mazāk sarežģītā veidā nodrošināt viņiem nepieciešamo kompensējošo aprūpi un pensiju, attieksme pasaulē ir kardināli mainījušās. Cilvēku ar invaliditāti integrācija sabiedrībā un algota darba strādāšanas turpināšana daudzviet pasaulē ir pašsaprotama un arī Latvijas sociālās drošības likumdošana šai  jomā ir gana progresīva. Tai pašā laikā VM izstrādātās veselības pamatnostādņu risinājumi invaliditātes mazināšanā un darbspēju veicināšanā pamatā tiek plānoti atbalstot veselības veicināšanu un stiprinot medicīnas un farmācijas industrijā balstītās diagnostikas un ārstēšanas iespējas, bet rehabilitācijas pasākumu pieejamība, kaut arī to nozīme ir balstīta uz pierādījumiem (evidenci), funkcionāli ierobežotu cilvēku integrācijai sabiedrībā jau uzsākot viņu ārstēšanu ir neskaidra.

LRPOA ir spiesta atzīmēt, ka rehabilitācijas medicīnas finansējuma proporcija valsts veselības budžetā joprojām ir gandrīz 2 reizes mazāka kā pirms krīzes periodā, spēkā esošie valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu tarifi tālu atpaliek no rehabilitācijas pakalpojumu pašizmaksas, tehnisko palīglīdzekļu aprites sistēma ir vāji finansēta, tās tarifi nav pārskatīti kopš to apstiprināšanas un lēmumu pieņemšanas sistēma ir birokrātiski nevajadzīgi sarežģīta, kā arī šo cilvēku ārstniecību, sociālo palīdzību un vispārējās izglītības organizēšanas koordināciju netiek plānots veikt vienotā sistēmā, bet turpināsies to resoriskā sašķeltība. Bažas rada arī tendences nenovērtēt rehabilitācijas profesionāļu lomu un visus lēmumus veicināt pieņemt  tikai pašu cilvēku ar invaliditāti lokā.

LRPOA arī norāda, ka  rehabilitācijas pieejamība vienlaikus prasa arī rūpīgu un objektīvu rehabilitācijas, palīgtehnoloģiju saņēmēju un asistences pieprasītāju kandidātu atlasi, kas balstās uz Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas (ICF) principiem atbiiisltošu novērtējumu, motivētu pacienta sadarbību ar rehabilitācijas speciālistiem un rehabilitācijas rezultātu analīzi.

LRPOA uzskata, ka, neskatoties uz iespējamo nodokļu reformas veicinošo ietekmi uz valsts ekonomiku, šo jautājumu atstāšana “ārpus valdības dienas kārtības” būtiskās nodokļu reformas laikā cilvēku ar invaliditāti situāciju un viņu integrēšanu sabiedrībā neuzlabos.

Sakarā ar to LRPOA aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju tuvākajā laikā organizēt speciālu sēdi šo ar rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību saistīto jautājumu apspriešanai.

Ar cieņu,

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra

03.05.2017.

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) kā jebkura Latvijas mediķu organizācija seko saspringtajām valdības diskusijām par veselības aprūpes finansēšanu -sociālā budžeta 1% novirzīšanu vai nenovirzīšanu veselības aprūpei, tarifu pārskatīšanas procesu atsevišķiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dzemdniecībā, onkoloģijā, radioloģijā u.c. Laipošana ap tarifiem tos gan palielinot, gan samazinot, gan atkal pārskatot atpakaļ, kā tas šobrīd notiek, piemēram, radioloģijas nozarē, diezgan precīzi iezīmē to šauro ārstniecisko pakalpojumu loku, kas daudzprofila ārstniecības iestādei ļauj rast finansiālu stabilitāti kopumā, bet monoprofila ārstniecības iestādēm, kādas vairums gadījumos ir rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējas un kuras šim lokam nepieder, rada nopietnas problēmas, ja tās pilnīgi vai daļēji vispār neatsakās no valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas. LRPOA nav iespējas izvērtēt to vai radioloģija Latvijā ir "pārmaksāta" vai ne, bet LRPOA ir pilnīgi droši var apgalvot, ka medicīniskās rehabilitācijas valsts apmaksāto pakalpojumu tarifi nav pārskatīti gadiem ilgi un šobrīd ambulatoro medicīniskās rehabilitācijas tarifi pat nenosedz pusi no reālajām šādu pakalpojumu izmaksām.

Rehabilitācijas medicīnas monoprofesionālo pakalpojumu sniedzēju- fizioterapijas kurss pie sāpēm mugurā, audiologopēda nodarbības u.tml., prasības pēc dārgām tehnoloģijām nav tik lielas kā radioloģijā, pakalpojumu cenas svārstās 15-30 EUR par vienu nodarbību un, vairums gadījumos, pacients savā ģimenes budžetā var atrast līdzekļus to apmaksai. Problēmas rodas, ja pacientam pēc dzīvības izglābšanas insulta, politraumas u.tml. slimību gadījumos ir nepieciešami multiprofesionāli rehabilitācijas pakalpojumi, kur tikai divas nedēļas medicīniskās rehabilitācijas ilga kursa izmaksas reāli ir ap 1500 EUR un vairāk, kas bieži vien pārsniedz ģimenes reālās iespējas. Bez tam, kvalitatīvus multiprofesionālus rehabilitācijas medicīnas pakalpojumus zemās iedzīvotāju maksātspējas dēļ Latvijā šobrīd sniedz tikai atsevišķas rehabilitācijas iestādes.

LRPOA tāpat kā vairums Latvijas mediķu apzinās, cik neiespējami ir VM ietvaros atrast risinājumu finansējuma avotu meklēšanai gadiem ignorētajai tarifu un atalgojuma problēmai visās specialitātēs uzreiz un saprot, ka ir specialitātes, kurās, līdzīgi kā dzemdniecībā vai anestezioloģijā, profesionāļu draudi pārtraukt sniegt veselības aprūpes pakalpojumus VM ir jāuztver ļoti nopietni un rehabilitācijas medicīnas speciālistu atteikšanās sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus draudus valdības stabilitātei neradīs. Tādēļ diskusijas par 1% sociālā budžeta novirzīšana tādu rehabilitācijas pakalpojumu apmaksai, kuru mērķis -līdzīgi kā Vācijā būtu zaudētu vai apdraudētu darba spēju atjaunošana, mūsuprāt šobrīd ir vienīgais reālais avots rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu tarifu pārskatīšanai un valsts apmaksātu rehabilitācija pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr - tā kā VM sagatavotajā veselības aprūpes reformas koncepcijā rehabilitācijas loma koncepcijā izvirzīto mērķu sasniegšanai darbspēju nepietiekamības un invaliditātes mazināšanas jomā, faktiski, neparādās, tikai likumsakarīga ir arī LM nostāja, ka "sociālā nauda" strikti nedefinētiem sociāliem mērķiem, bet vienkāršai kopējā veselības budžeta deficīta segšanai nevar būt pieļaujama.

Līdz ar to LRPOA aicina valdību, veselības budžeta avotu papildināšanas iespēju meklējumos, pievērst nopietnu uzmanību arī rehabilitācijas medicīnas valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu finansēšanas sistēmas sakārtošanai.

Ar cieņu,

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra

27.04.2017.

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) aicina valdību un sabiedrību ieklausīties biedrības atkārtoti paustajos aicinājumos pievērst lielāku uzmanību mērķtiecīgu un uz pierādījumiem balstītu rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar ierobežotu funkcionēšanu. Kā parādīja Veselības ministrijas (VM) ziņojums un diskusija nesenajā Labklājības ministrijas (LM) organizētajā Invalīdu lietu nacionālajā padomē (ILNP), medicīniskās rehabilitācijas budžeta daļa valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kopumā salīdzinājumā ar pirmskrīzes situāciju ir mazinājusies gandrīz divkārt - no 4-5% līdz 2-2,5%! Visā Latgalē un Austrumzemgalē faktiskās iespējas saņemt stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, ja ambulatorā veidā tie pacienta veselības stāvokļa dēļ nav iespējami, ir minimālas un no pacientu puses tiek apšaubīta arī esošo vāji apmaksāto stacionāro rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāte un izskanēja aicinājumi VM rast mehānismus šādu pakalpojumu saņemšanai Igaunijā, kur valsts apmaksāto gultas dienas vērtība Latvijas tarifus pārsniedz 2 līdz 3 reizes.

Jo īpaši LRPOA satrauc VM attieksme pret rehabilitācijas lomu invaliditātes un darba nespējas mazināšanā, jo veselības aprūpes reformas konceptuālais piedāvājums visu uzmanību pievērš tikai medicīnas un farmācijas industrijas balstītās diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai ar mērķi samazināt mirstību no slimībām un traumām. Izārstētu, bet smagu invaliditāti ieguvušu personu tālākā kopšana, uzraudzības nodrošināšana, ārstēšana, lai nepieļautu tālāku veselības un funkcionēšanas pasliktināšanos kompleksi pētīta nav, jo traucē resoriskais sadalījums starp LM un VM un pašvaldībām, bet citu valstu pieredze liecina, ka mērķtiecīga un savlaicīga pietiekoša apjoma rehabilitācija var gan mazināt invaliditāti, gan nodrošināt šādiem cilvēkiem darbaspēju saglabāšanu un iespēju turpināt strādāt algotu darbu.

Līdz ar to kā nopietna problēma rehabilitācijas pieejamības nodrošināšanai ir "saspringtais" valsts veselības budžets un Finanšu ministrijas šodienas paziņojumu par 1% no personu veiktajām sociālajām iemaksām novirzīšanu veselības aprūpei LRPOA uztver ļoti atzinīgi, ja šos līdzekļus vai daļu no tiem (līdzīgi kā, piemēram, Vācijā) VM ieplānotu novirzīt tādu ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu apmaksai, kuru mērķis ir cilvēka ar veselības traucējumiem noturēšana vai atgriešana algotā darbā.

Ar cieņu,

LRPOA prezidents,

Prof.Aivars Vētra

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) ar dziļu interesi uztvēra ziņu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas organizēto konferenci "Vai apdrošināšana var glābt veselības aprūpi Latvijā", jo, kaut arī Latvijas valdība ir jau nolēmusi, ka veselības aprūpe tiek tālāk apmaksāta kā valsts budžeta finansēta medicīna, rehabilitācijas medicīnas praktiķu vidū, ko pārstāv LRPOA, nav pārliecība, ka Latvijas veselības aprūpes pamatnostādnēs 2014-2020 izvirzīties mērķi ir sasniedzami, tikai ar labu diagnostiku un ārstēšanu un uzlabojot pieeju šiem diviem pakalpojumu veidiem, bet ignorējot rehabilitāciju. LRPOA uzskata, ka Veselības ministrijas atbildībā esošās veselības aprūpes sistēmas orientēšana tikai uz dzīvības saglabāšanu slimību (traumu) gadījumā un tālāko aprūpi vai kopšanu, ja funkcionālais slimības rezultāts ir slikts vai ļoti slikts ar būtiskiem mobilitātes, komunikācijas vai pašaprūpes traucējumiem, "atvēlot" Labklājības ministrijai, pašvaldībām vai pašu pacientu tuviniekiem neatbilst valsts sociālās drošības pamatvērtībām.

Konferences organizētāji ir īpaši jāuzteic par plašo lektoru loka iesaistīšanu un jo īpaši - tieši no apdrošinātāju nozares vidus. Diemžēl konferencē nebija pārstāvēta ne Labklājības ministrija, ne citi sociālo pakalpojumu sniedzēji. Igaunijas un Lietuvas veselības apdrošināšanas fondu pārstāvju ziņojumos ir jāatzīmē vairāki būtiski aspekti, kas tās atšķir no Latvijas nacionālā veselības dienesta:

• Organizāciju padomes, kur ir pārstāvēti gan ministriju, gan profesionāļu, gan pacientu pārstāvji, kas ļauj pieņemt situācijai vairāk izvērtētus lēmumus par veselības aprūpes nozares finansēšanu,

• Pienākums noteiktu summu no veselības aprūpei paredzētā valsts finansējuma novirzīt rezerves fonda veidošanai, kas ļauj saglabāt veselības aprūpes pakalpojumu apjomus krīžu gadījumā,

• Zināmā mērā personificēta šo organizāciju budžeta veidošanas sistēma;

   

  Latvijas valdība lēmumu par veselības aprūpes sistēmas attīstību jau ir pieņēmusi, tomēr konferencē izskanējušie Lietuvas un Igaunijas obligātās veselības apdrošinātāju un privāto apdrošināšanas organizāciju pārstāvju priekšlikumi par veselības aprūpes gadījuma vadīšanu, finansēšanu un to kvalitātes kontroli, noteikti ir tālākas apsvēršanas un diskusiju vērti.

   

  Sakarā ar to LRPOA aicina Veselības ministriju:

• Veselības aprūpes kvalitātes kritērijos iekļaut pacienta funkcionēšanas - Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas kategorijās, dinamiku ārstēšanas procesa laikā un to pabeidzot gan invaliditātes, gan darbnespējas risku aspektā;

• Izvērtēt nepieciešamos pilnveidojumus Nacionālās veselības dienesta darba organizācijā personificētā veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā t.sk. izmantojot apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju pieredzi;

• Plānojot veselības aprūpes sistēmu un tās finansēšanu rēķināties ar nepieciešamību nodrošināt ne tikai diagnostiku un ārstēšanu, bet arī rehabilitāciju, īslaicīgo medicīnisko aprūpi un paliatīvās medicīnas pakalpojumus;

   

   

  Ar cieņu,

  LRPOA prezidents

  Prof. Aivars Vētra

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA), atzinīgi vērtē LM centienus sakārtot cilvēku ar invaliditāti jeb veselības traucējumu izraisītu ierobežotu funkcionēšanu (disability) nodarbinātības jautājumus un dažādi mainot normatīvos aktus palielināt viņu iespējas algota darba strādāšanai, nevis orientēties tikai uz sociālās apdrošināšanas, valsts, pašvaldību u.c. atbalsta saņemšanu. LRPOA ir arī gandarīta par cilvēkus ar invaliditāti apvienojošās Invalidu biedrības atbalstošo nostāju, jo praksē, sniedzot dažādus ārstnieciskus un sociālās palīdzības pakalpojumus, rehabilitācijas profesionāļi nereti saskaras ar atsevišķu šo personu mazo motivāciju tikt nodarbinātiem vispār vai tikt nodarbinātiem "legālā" veidā.

LRPOA piekrīt Invalīdu biedrības paustajām bažām, ka lielākā problēma šo ideju iedzīvināšanā varētu būt sabiedrības nogaidošā vai pat noliedzošā nostāja šai jautājumā. LRPOA prognozē, ka personām ar DEĀK noteiktu invaliditāti varētu būt problēmas gan attiecībā uz cilvēku ar redzamu invaliditāti nodarbināšanu un īpašu atbalstu viņu konkurēšanai darba tirgū, gan neizpratne, ja šādu atbalstu saņem personas ar ierobežotu funkcionēšanu, bet bez redzamām tās pazīmēm.

Līdz ar to LRPOA uzskata, ka LM, vienlaikus ar ierosinājumiem par personu ar jau noteiktu invaliditāti t.sk. kvotu sistēmas veidošanu, īpaša uzmanība ir jāpievērš personām ar draudošu invaliditāti, kam ir gan profesija, gan legāla darbavieta, bet kuru veselības stāvokļa pasliktināšanās speciālistiem ļauj prognozēt invaliditātes iestāšanos. Šo cilvēku darbaspēju saglabāšana ir svarīgs valsts sociāli ekonomisks uzdevums rehabilitācijas sistēmai, bet šā brīža valsts apmaksāto rehabilitācijas medicīnas un ar tiem saistīto citu ārstniecisko un sociālās palīdzības pakalpojumu nodrošinājums nav pietiekošs. Neadekvāti zemo valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu un speciālistu atalgojuma dēļ notiek profesionāļu "aizplūšana" uz privāti apmaksājamo pakalpojumu sektoru, kas ir maz iesaistīts multiprofesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā, ir vāja pašvaldību sociālo dienestu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sadarbība funkcionēšanas novērtēšanā, nav vienotas palīgtehnoloģiju aprites sistēma u.tml.

LRPOA aicina Labklājības ministriju, līdztekus aktivitātēm par nodarbināto personu ar invaliditāti kvotu ieviešanu darba devējiem - visiem, nevis tikai valsts un pārvaldes iestādēm(!), kopā ar Veselības ministriju pietiekošas sociālās drošības nodrošināšanai lielāku uzmanību pievērst darba spēju saglabāšanai personām, kam veselības traucējumi varētu būt par iemeslu algota darba strādāšanas pārtraukšanai. Šis veselības aprūpes mērķis būtu arī kā papildus pamatojums 1% sociālā budžeta līdzekļu novirzīšanai rehabilitācijas medicīnas u.c. veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.

Ar cieņu,

LRPOA prezidents

Prof. Aivars Vētra

25.03.2017.