Slimnīcu tīkla reformas veselības aprūpes kvalitātes kritērijos nav iekļauti funkcionēšanas ierobežojumu un invaliditātes rādītāji

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) pauž bažas, ka slimnīcu tīkla reformā ietvertie veselības aprūpes kvalitātes kritēriji ir balstīti galvenokārt uz pacienta pašnovērtējumu un tajos nav iekļauti funkcionēšanas ierobežojumu un invaliditātes rādītāji.

LPROA prezidents Aivars Vētra aģentūrai LETA norādīja, asociācija pilnībā pievienojas šodien valdības darba kārtībā iekļautā jautājuma par slimnīcu līmeņošanu situācijas apraksta ievadā minētajam skarbajam veselības aprūpes pieejamības ierobežojumu vērtējumam Latvijā, ko ietekmē veselības aprūpes sistēmas nepietiekamais valsts finansiālais atbalsts, augstais pacientu tiešo maksājumu līmenis un cilvēkresursu trūkums, kas ir būtisks šķērslis savlaicīgai un uz indivīdu vērstai veselības aprūpei, kad tā ir nepieciešama.

Stratēģiskā slimnīcu tīkla stiprināšanas valstisko pārkārtojumu VM izvirzīto virs-mērķu vidū LRPOA īpaši gribētu izcelt iecerēto veselības aprūpes digitālo transformāciju tādā veidā, lai IT sistēmas kalpotu speciālistiem un pacientiem, bet ne otrādi, un to, lai publiskā veselības aprūpes sistēma Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvus, izmērāmus un izsekojamus pakalpojums.

Tomēr attiecībā uz veselības aprūpes kvalitātes kritērijiem LRPOA kā zināmu reformas apdraudējumu saskata to, ka kvalitātes kritēriji ir balstīti galvenokārt uz pacienta pašnovērtējumu un tajos nav iekļauti funkcionēšanas ierobežojumu un invaliditātes rādītāji.

LRPOA arī ir gandarīta, ka šobrīd tiek veidoti kompetences centri, tai skaitā arī rehabilitācijai, izsakot cerību, ka kompetences centrs spēs dot savu ieguldījumu ne tikai subakūto un hronisko pacientu rehabilitācijas organizācijā, bet arī akūtās rehabilitācijas jomā, iekļaujošajā izglītībā, invaliditātes ekspertīzē un citas ar cilvēka funkcionēšanu saistītos jautājumos, kā arī atradīs veidu, ka šī metodiskā centra aktivitātēm piesaistīt akadēmiskos spēkus no rehabilitācijas speciālistus izglītojošām universitātēm.

Kā ziņots, valdībā šodien vērtēs Veselības ministrijas (VM) izstrādātos priekšlikumus slimnīcu tīkla stiprināšanai, kas paredz izveidot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu un efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu.

VM vērtējumā, izveidojot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu, efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu, sabiedrībai būs iespēja veselības aprūpes sistēmā iegūt īsāku un koordinētu ārstniecības ceļu, pieejamākus pakalpojumus, augstāku pacientu drošību, labākus klīniskos rezultātus, labāku pacientu un darbinieku pieredzi un efektīvu resursu izlietojumu.

Attiecībā uz slimnīcu tīkla izmaiņām, VM paredz noteikt obligāti nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumu profilus slimnīcām līdz 2023.gada 30.decembrim, lai stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti atbilstošajā vietā un laikā.

Paredzēts, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcās anesteziologs, reanimatologs tiek nodrošināts slimnīcā 24/7 režīmā, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināts uzņemšanas nodaļā. VM ieskatā finanšu aprēķins par uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem šobrīd nav lietderīgs, jo slimnīcām būs iespēja izvērtēt savas iespējas nodrošināt nepieciešamos speciālistus atbilstoši izvirzītajiem rādītājiem un tikai pēc to ieviešanas praksē varēs veikt novērtējumu par pasākumu finansiālo ietekmi.

Piemēram, piektā līmeņa slimnīcas jeb klīniskās universitātes slimnīcas specializētos visos pakalpojumu profilos, piemēram, kardioloģijā, apdegumos, neiroķiruģijā, onkoloģijā, neiroloģijā, rehabilitācijā, traumatoloģijā, pediatrijā, dzemdniecībā, ķirurģijā un citos, kamēr ceturtā līmeņa slimnīcās netiks sniegti kardioloģijas, neroķirurģiskie pakalpojumi, kā arī ar apdegumiem saistītie pakalpojumi.

Trešā līmeņa slimnīcas specializēsies pediatrijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā, ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, otrā līmeņa - ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, bet pirmā līmeņa - tikai terapijā un akūtajā rehabilitācijā.

Tāpat VM paredz noteikt vienotas prasības cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes kritērijus slimnīcu pakalpojumu pamatprofiliem (terapijas, ķirurģijas, dzemdniecības, ginekoloģijas un pediatrijas) līdz 2023.gada 1.jūnijam. Tas atttiecas, piemēram, ārstu un māsu posteņu skaitu stacionāra nodaļā atbilstoši plānotajam gultu skaitam, gultu skaitu uz vienu ārstu speciālistu, prasības izmeklējumiem uzņemšanas nodaļā, kā arī kvalitātes rādītājus - 30 dienu mirstība pēc lielām ķirurģiskām operācijām, atkārtota hospitalizācija 72 stundu laikā un citus.

Lai nodrošinātu kvalitātes rādītājus (indikatorus) un prasību ieviešanu, būs nepieciešams papildu finansējums., norāda VM.

Slimnīcām arī būšot iespēja attīstīt papildu profilus, saskaņojot ar VM, ja ir atbilstošas kompetences cilvēkresursi, materiāltehniskais nodrošinājums, iespējas sniegt neatliekamo palīdzību attiecīgajā profilā.

Vēl VM plāno meklēt risinājumus hronisko pacientu aprūpes un aprūpes uzlabošanas iespējām īpaši Rīgas plānošanas teritorijā, attīstīt starpinstitucionālo primārās un sekundārās aprūpes sadarbību slimnīcu tīkla ietvarā. Būtiski ir arī pilnveidot slimnīcu sadarbību, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas plānošanu un sniegšanu, veidojot sadarbību ar metodiskās vadības institūcijām ārstniecības personāla un infrastruktūras plānošanā un izmantošanā, kā rezultātā tiks uzlabota pamata pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, kā arī veidojot vienotu pacientu plūsmu un ārstēšanu starp ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim.

Plānots, ka VM iniciēs darba grupu, kurā būs pārstāvji no slimnīcām, Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta un citām iesaistītām institūcijām, kas noteiks līdz 2024.gada decembrim slimnīcu atbildības teritorijas, sadarbības iespējas un tiesības slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros un sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.

    Publicēta: 30.05.2023 09:36
    Marina Latiševa, LETA

Aicinājums piedalīties 24. aprīļa protesta gājienā

13.04.2023. LRPOA valdes sēdē tika atbalstīts LĀP, LĀPPOS un citu mediķu profesionālo organizāciju aicinājums kopā ar pedagogiem piedalīties 24.04.2023. paredzētajā protesta gājienā “Par veselu un izglītotu Latviju”. Aicinām ņemt aktīvu līdzdalību šī pasākuma organizēšanā.

Gājiena norises laiks: pulcēšanās no plkst. 10.00, gājiena sākums plkst.11.00
Gājiena mērķis: prasīt cieņpilnu politiķu attieksmi pret Latvijas ekonomikai nozīmīgām nozarēm un cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī.
Plānotais maršruts: no Bruņinieku ielas -  Tērbatas iela – Elizabetes iela – Brīvības iela (gar MK)– Vaļņu iela (gar IZM) – Torņu iela – Jēkaba iela (gar Saeimu) – Doma laukums.

LRPOA valdes vārdā,
Aivars Vētra